Kartupeļi sliņķiem – var audzēt, ja nav laika kopt un nav ielabota augsne 0
Plašajā ģimenes dārzā permakultūru izmanto Ilze Mežniece. Viņa iesaka katram pamēģināt pašas pārbaudītu kartupeļu audzēšanu ar netradicionālām metodēm. Noderēs salmi, siens, kartons. Turklāt tā var tikt pie agras kartupeļu ražas, ielabot augsni nākamajiem gadiem.
Tupeņus liek uz zemes
Šādi kartupeļus var audzēt pat tie, kuriem šopavasar nav ielabotas zemes, ir tikai pļava ar pamatīgu velēnu.
Vispirms eksperimentam atvēlētajā lauciņā nopļauj zāli (ja sadīgusi jaunā vai ir gara kūla). Izlīdzina to pa laukumu. Tālāk var būt divējāda rīcība.
* Pirmajā variantā, ja velēna nav pārāk blīva vai augsne jau bijusi sastrādāta, kartupeļus vienkārši liek 45–50 cm attālās rindās. Tupeņi būs priecīgi, ja tiem uzbērs kaut riekšavu komposta, satrūdējušu kūtsmēslu, ja tāda manta dabūjama. Ja nav, iztiek tāpat. Virs kartupeļiem liek salmus vai sienu 50 cm biezā slānī. Ja materiāls sausāks, čaganāks, liek vēl biezāku kārtu, jo tas sablīvēsies. Piemēroti ir tieši pērnie, mitrie, trūdēt sākušie salmi, siens, nevis no šķūņa ņemtie. Salmi, kas sākuši sadalīties, drīzāk pārtaps augam uzņemamā formā, tajos varēs darboties slieku bataljoni. Siens nav tik labs materiāls, jo tajā ir daudz zāļu sēklu, tas lēnāk sadalās. Var ņemt sienu, kas kūtī izmantots guļvietas pakaišiem, tādam ir arī mazliet stipruma. Ilzei tāds ir no aitu, kazu kūtiņas. Var likt arī apakšā sienu, virsū salmus, kas mazinās nezāļu parādīšanos. Salmu krāvumu ieteicams aplaistīt ar vircūdeņiem, ne pārāk biezā slānī var arī uzbērt svaigi pļauto zāli.
* Otrajā variantā rīkojas līdzīgi, tikai uz nopļautās zāles, velēnas klāj kartonu, avīžu slāni. To pirms likšanas samitrina, lai vējš neaizpūš. Ja klāj sausu, pēc tam noteikti aplaista. Papīrā izsit caurumus un sarindo tupeņus. Uz kartona liek kūtsmēslus, kompostu, melnzemi, lapas u.c. Virsū atkal klāj biezu salmu kārtu. Ja treknas augsnes nav, klāj tikai salmus.
Šī metode noderēs arī tāpēc, ka daudzās lauku saimniecību laukmalās trūd neizmantoti salmu ruļļi, siena kaudzes (ja vēlas saņemt atbalsta maksājumus, nopļauto zāli vairs nedrīkst atstāt uz lauka).
Kopt vajag maz
Nākamajā gadā no pļavas velēnas nebūs ne vēsts. Augsne apakšā kļuvusi irdena un jauka, kurā jau var stādīt prasīgākus augus. Šādu augsni near, bet tikai uzkaplē (permakultūras piekritējiem populārs ir tā sauktais Fokina plakangriezis) vai apstrādā ar rokas kultivatoru. Svarīgi nesajaukt augsnes struktūru, kā tas neizbēgami notiek, lauku dziļi aparot.
Pēc kartupeļiem stāda, piemēram, kāpostus. Šāda vieta patiks arī tomātiem un gurķiem. Stādīšanas vietās izrok bedrītes, kurās var iebērt arī kādu treknumiņu. Visu augsni neapstrādā, taču nomulčē ar salmiem, nopļauto zāli vai lapām.
Kartupeļus bez problēmām vienā vietā var audzēt vismaz divus gadus. Lai būtu drošs par augu veselību, der iestrādāt sasmalcinātas kliņģerītes, samtenes. Pēc ražas novākšanas iesēj rudzus, ko vēlu rudenī nopļauj.
Ilze iesaka norakto kartupeļu lauciņu neatstāt nezāļu varā, bet rudenī tam atkal uzbērt mulčas slāni, izmantojot to, kas saimniecībā pieejams, piemēram, nopļauto zāli, koku kritalas.
Tumsā zem mulčas nezāļu sēklas nesaprot, ka tām jādīgst, un jaunas neiesējas. Arī sliekām visu laiku darbs un barība, līdz ar to augsnes struktūra tiek arvien uzlabota.
Raža kā visiem
Raža salmos audzētiem kartupeļiem ir atkarīga no laika apstākļiem tāpat kā tradicionāli vagās audzētiem. Ja ir labas ražas gads zemē audzētajiem, labs vākums būs arī salmos audzētajiem. Kartupeļiem nelabvēlīgākos gados raženi izaug tikai tie kartupeļi, kas iestādīti visagrāk un pagūst nobriest, pirms tiem uzbrūk lakstu puve. Tāpēc stādīšanai salmos ieteicams izvēlēties agro šķirņu kartupeļus, jo nereti ir tā, ka mazo tupenīšu sameties lērums, bet tie nepagūst nobriest.
Caur salmiem laksti lauzīsies ilgāk nekā no zemes. Tāpēc salmos var stādīt jau aprīļa vidū, kad ir jauks laiks. Lai laksti neciestu salnās, lauku viegli apkaisa ar salmiem, lai zaļais lapojums tikai mazliet vīd cauri.
Aptuveni mēnesi pēc kartupeļu iestādīšanas pa lauku staigāt nedrīkst, jo nevar zināt, kurā vietā drīz izlīdīs laksti.
UZZIŅA
Labi aug arī pārējie
Pēc dažiem gadiem mulčēta un iestrādāta augsne, kur auguši kartupeļi, kāposti, tomāti, ir gatava bietēm un burkāniem. Visvairāk pūļu prasa burkāni, jo lēni dīgst un aug, tāpēc nezāles tos var pārmākt. Pirms sēšanas irdeno mulčas slāni no dobes nogrābj un iesēj burkānus. Aplaista. Dobi apklāj ar maisu vai citu tumšu audumu, nevis plēvi vai agrotīklu. Labi der lietoto preču veikalos nopērkamie tumšie aizkari vai arī kartons. Pārklājumu tur apmēram pusotru nedēļu, kamēr saknitinās burkānu sēkliņas. Tādējādi tiek uzturēts mitrums, tumsā aizkavējas nezāļu attīstība. Tad audumu noņem, sadīgušo zāli izrušina, ļaujot burkāniem startēt mazākas konkurences apstākļos.
IDEJA!
Kartupeļus un citus dārzeņus, puķes var stādīt kolonnās. Tas sevišķi noder pavisam mazu dārzu īpašniekiem. Pamatprincips vienkāršs – stingra pinuma stiepļu sētu satin kolonnā un piepilda ar augsni. Caur sieta acīm iebaksta kartupeļus vai augu stādus. Zaļās kolonnas var būt pat 1,5 m augstas, taču pirms sieta aplikšanas vidū jāiedzen miets vai apakšpusē jāievieto kāds akmens, lai kolonnu noturētu. Katram pa spēkam bez sevišķām pūlēm pagatavot apmēram metru augstu zaļo stabu. Tam ir apmēram 80–100 cm diametrs.
Gar pinumu stabu izoderē ar rupjāku frakciju – lokaniem žagariņiem, sūnām, salmiem. Viducī pilda augsni (sevišķi labi ir kurmja rakumi), kompostu (der arī vēl pilnībā nesadalījies), mālu (mitruma saglabāšanai), satrūdējušus kūtsmēslus un citus labumus, kādi rodami dārzā. Apakšā smagumam un drenāžai ieber grants slāni. Auglīgo augsni liek pa daļām, katru aplaistot un tādējādi mazliet sablietējot.
Kad stiepļu pinuma šuvi rudenī atver, raža pati izbirst. Varena atrakcija!
