Padoms zemniekam. Kartupeļi ar violetu mīkstumu – audzēšanas pieredze 0
Aivars Pogulis, Mg.agr., Mg.oec., agronoms konsultants
Ekskluzīvu pārtikas produktu ražošana ir viens no veidiem, kā noturēties mūsdienu skarbajā konkurences cīņā par ekonomisko pastāvēšanu. Arī tik zināmajā un pierastajā kartupeļu audzēšanā pastāv iespēja būt ekskluzīviem. Proti, ekskluzīvs kartupelis ir ar zilu, violetu vai sarkanu mīkstuma krāsu, un, kā norāda līdzšinējie pētījumi, šiem kartupeļiem ir ne tikai neparasts izskats, bet pats galvenais – piemīt arī svarīgas īpašības, kas ir nozīmīgas veselības stiprināšanā.
Izmēģinājuma nosacījumi
Violeto kartupeļu izmēģinājuma stādījums iekārtots z/s Pilsumi Alojas pagastā, Alojas novadā 2017. gadā. Augsne – velēnu podzolaugsne (PVv), smilšmāls. Agroķīmiskie rādītāji – augsnes reakcija pH KCl 5,4; organiskā viela 22 g/kg; fosfors 54 mg/kg P2O5 un kālijs 138 mg/kg K2O. Vagas platums – 70 cm. Sēklas bumbuļu masa 40–80 g, stādīšanas attālums 28–32 cm atkarībā no sēklas bumbuļu izmēriem. Variantā analizēti 30 ceri.
Salīdzinātas šādas kartupeļu šķirnes ar zilu un violetu mīkstumu: ‘Blue Congo’ – izcelsmes valsts nav zināma; ‘Fioļetovij’– izcelsme Krievija; ‘Salad Blue’ – izcelsme Lielbritānija; ‘Sireņ’ – izcelsme Krievija; selekcijas Nr. S11040-1 (‘Barbara’ × ‘Blue Congo’) – izcelsme Latvija (AREI Priekuļu pētniecības centrs). Stādīšanas laiks – 12. maijs. Stādījumā veģetācijas laikā netika lietoti herbicīdi, fungicīdi un insekticīdi. Nezāles ierobežoja ar četrreizēju stādījuma vagošanu un papildus trīs reizes ravējot ar rokām. Kartupeļu lapgrauža (Leptinotarsa decemlineata) vaboles periodiski nolasīja ar rokām, ja tas bija nepieciešams.
Mēslojums: azofoska 16-16-16 (deva 250 kg/ha lokāli reizē ar stādīšanu). Novākšanas laiks ‘Salad Blue’ un ‘Sireņ’ bija 17. augustā, ‘Blue Congo’ – 6. septembrī, ‘Fioļetovij’ – 26. septembrī, selekcijas Nr. S11040-1 – 11. septembrī.
Izmēģinājuma rezultāti
Saimniekojot dažādās lauksaimniecības sistēmās, ir atšķirīga pieeja kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju izvēlē, tātad raža tiek izaudzēta dažādu agrotehnisko risinājumu komplektācijā. Šoreiz – kā atšķiras kartupeļu ar violetu mīkstumu produktivitāte, lietojot minerālmēslus.
Audzējot kartupeļus ar violeto mīkstumu bez mēslojuma lietošanas un neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus (atbilst bioloģiskajam saimniekošanas veidam), iegūtā bumbuļu raža 2017. gada agroklimatiskajos apstākļos bija no 6,7 t/ha (Nr. S11040-1) līdz 17,3 t/ha (‘Fioļetovij’). Ražas amplitūda – 10,6 t/ha, un tas liecina, ka svarīgs agrotehnisks elements ir pareiza šķirnes izvēle. Par mēslojumu izvēloties minerālmēslus (azofoska), kartupeļu bumbuļu raža dažādām šķirnēm bija no 11,4 t/ha (Nr. S11040-1) līdz 26,3 t/ha (‘Fioļetovij’). Šajā variantā ražas atšķirību amplitūda starp šķirnēm palielinājās vēl vairāk un bija līdz 14,9 t/ha.
Vidēji no visām salīdzinātajām šķirnēm un selekcijas numura minerālmēsli ar devu 250 kg/ha salīdzinājumā ar kontroles variantu ļāva iegūt par 6,7 t/ha jeb 61% lielāku bumbuļu ražu. No visām šajā izmēģinājumā salīdzinātājām šķirnēm ar violeto mīkstumu abos variantos visproduktīvākā bija ‘Fioļetovij’. Šobrīd Latvijā visplašāk audzētā šķirne ‘Blue Congo’ ir ar salīdzinoši labu produktivitāti, tās audzēšanas agrotehnikā ļoti būtiski ir jādomā par lakstu puves postošās ietekmes ierobežošanas pasākumiem, īpaši bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.
Lakstu atmiršanas laiks vairāk vai mazāk bija saistīts ar mēslojuma lietošanu, kā arī lakstu puves ietekmi. Šķirnes, kas bija jutīgākās pret lakstu puvi, bija vācamas agrāk, bet izturīgākās vēlāk, un šā iemesla dēļ veģetācijas periods no stādīšanas līdz lakstu nokalšanai vai novākšanai variēja no 97 dienām līdz 137 dienām (1. tab.). Garākais veģetācijas periods bija šķirnei ‘Fioļetovij’ – no 125 dienām (kontroles variantā bez mēslojuma) līdz 137 dienām (variantā ar minerālmēsliem – azofoska), pateicoties šķirnes dabiskajai spējai labāk pretoties lakstu puves ietekmei. Minerālmēslu ietekmē atsevišķām šķirnēm veģetācijas periods pagarinājās no piecām dienām (‘Blue Congo’) līdz 12 dienām (‘Fioļetovij’).
Vidējais kartupeļu bumbuļu skaits no viena cera bija atkarīgs no šķirnes un no izvēlētā agrotehnikas veida (ar vai bez mēslojuma lietošanas) un variēja no 4,3 bumbuļiem ‘Salad Blue’ līdz 15,7 bumbuļiem Nr. S11040-1. Potenciālā spēja veidot daudz bumbuļu zem cera bija selekcijas numuram S11040-1 – no 10,9 bumbuļiem (kontroles variantā) līdz 15,7 bumbuļiem (variantā ar azofosku). Vidēji kontroles variantā bumbuļu skaits no viena cera bija 6,7 bumbuļi, bet variantā, kur tika lietots mēslojums, bumbuļu skaits palielinājās līdz 10,1 bumbulim, pieaugums par 3,2 bumbuļiem jeb 47%.
Vidējā bumbuļu masa kontroles variantā bija robežās no 12,9 g (Nr. S11040-1) līdz 45,4 g (‘Fioļetovij’). Savukārt mēslojuma variantā NPK mēslojums bija veicinājis arī bumbuļu attīstību, un to vidējā masa svārstījās no 15,5 g (Nr. S11040-1) līdz 52,1 g (‘Fioļetovij’).
Iegūtie rezultāti parāda, ka arī kartupeļiem ar violetu mīkstumu ļoti svarīgi ir nodrošināt visus augšanai nepieciešamos apstākļus, šajā gadījumā – nepieciešamos augu barības elementus (NPK), kas sekmēja ne tikai produktivitātes pieaugumu (bumbuļu raža), bet arī atbilstošo produktivitātes elementu (bumbuļu skaits no cera un bumbuļa masa) rādītāju uzlabošanos.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
