Aube – precētām sievām 2
“Ir daudz vienādu cimdu, un tie ir paredzēti īpašiem godiem. Agrāk aizgājēju uz kapiem nesa tuvākie radi. Katram nesējam uzkāra divus dvieļus, kuriem piesprausti cimdu pāri. Tā tas bija senatnē. Vēlākos laikos pāri plecam lika tikai cimdu pāri. Cimdus varēja vilkt arī rokās. Zārka vedējam arī bija jādod cimdi, arī krustdēlam – krusta nesējam. Mācītājam arī agrāk dāvināja cimdus. Senāk to ļoti ievēroja,” stāsta viedā sieviete.
Savukārt meitu vainagu sauc par spangu vainagu. Spangas ir “ripulīši”, ar kuru palīdzību tiek piestiprināta stīpiņa pie pamatnes. Tas vienlaicīgi ir arī rotājums. Vainagu valkāja meitas, ejot baznīcā vai godos. Sievas senatnē valkāja sviedrautu, bet jaunākos laikos – aubi.
“Sviedrauts, linauts, bija sievas rota, skaisti izrotāts ar mežģīni visapkārt. Aubi kāzās senatnē sievai gan uzlika, bet viņa to nevalkāja, tā bija godam likta. Tad, kad piedzima pirmais dēls, varēja sākt valkāt aubi. Tādā veidā tika akcentētas jaunās sievas saimnieces tiesības. Kad nodibināja Latvijas valsti, aubi sievas sāka valkāt, kad piedzima pirmais bērns – vienalga, puika, vai meitene. Latvijas valsts likumi noteica, ka par māju mantinieci var kļūt arī sieviete,” suitos uzzināto klāsta Lidijas kundze.
Bet cik gan kilogramu drēbes nav jānēsā suitu tautas tērpa valkātājām? Atribūtu ir tik daudz! Suitu vēstures zinātāja smiedamās piemin vecu suitu teicienu – kas tā par aitu, kas nevar savu villu panest? Tas attiecināms uz tautas tērpu.
Alsungā, Jūrkalnē, Gudeniekos, Basos – suitu pagastos – pūra lādes bijušas visām sievietēm – citādāk tas nemaz nebija iespējams. Ja māte darinājusi pūru, tad viņa gribējusi, lai meita to valkā. Ja meita gājusi par sievu pie pārnovadnieka, tad mācītājs vēlējies, lai jaunais vīrs pāriet katoļu ticībā, kura raksturīga suitiem. Ja meita aizprecējās pāri novadam, tad tautas tērps bieži palika nevalkāts. Arī mūsdienās daudzi suiti pieturas pie senās tradīcijas – pūra darināšanas.
“Suitu tautas tērps izceļas Latvijā sava spilgtuma dēļ. Bet villaine jau pamanāma ne tikai tāpēc, ka tā ir spilgta – tai ir meistarīgs rūtojums, īpašs krāsu salikums. Krāšņums ir pārliecinošs. Tas ir pamanāms. Senais dziedāšanas veids – burdons – arī ir saglabājies līdz mūslaikiem. Suitu tautas tērpam kopā ar tautas dziesmu ir kaut kāds svētuma oreols,” sarunu noslēdz viedā suitene.
