Kārtīgai suitenei trīs koši tautas tērpi un vēl raiba “trakā drāna”! Ciemos pie seno tradīciju zinātājas Lidijas Jansones 2
Lidija Jansone jau vairāk nekā septiņās paaudzēs ir alsundzniece. Viņas dzimtajās mājās Alsungas pagasta “Gāčās” 1935. gadā tika uzņemti fragmenti filmai “Dzimtene sauc” jeb “Kāzas Alsungā”. Tapis precību skats, kurā piedalās arī Lidijas kundzes vectēvs Jānis Aniņš, kāzu “dižais vedējs”. Tāpat nofilmēts, kā līgava gaida preciniekus. Diemžēl “Gāčas” pirms pāris gadiem, jūlija sākumā, nesaprotamu iemeslu dēļ tika nodedzinātas. “Ļaunu nevienam neesmu ne darījusi, ne vēlējusi, tādēļ pat nepieļāvu šādu varbūtību. Tomēr rudenī biju spiesta atzīt, ka tas nav negadījums. Sāku domāt. Esmu presē strikti nostājusies pret mēģinājumiem attaisnot 1941. un 1949. gada deportācijas. Varētu būt, ka tas kādam nav paticis.”
Jansonu ģimene tomēr ir optimisma pilna, un būves pamazām tiek atjaunotas. Pat Briselē dzīvojošie latvieši pēc apdegušajiem paraugiem ada cimdus un sūta šurp, lai saglabātu šo vietu, kura ir dzīva vēsture. Lidija ir pensionēta skolotāja, strādājusi Gudenieku pamatskolā un Alsungas vidusskolā un vairāk nekā 50 gadus vada etnogrāfisko ansambli “Gudenieku suiti”. Ir arī lieliska suitu tradīciju zinātāja. Tagad par suitu sievu tautas tērpu, bet kādā no nākamajām reizēm pastāstīsim par suitu vīru goda drānām.
Godā tur senču tradīcijas
“Es pirmoreiz uzvilku suitu tautas tērpu, kad atgriezos no Sibīrijas izsūtījuma un man bija 16 gadu, jo mazi bērni tolaik tautas tērpus nevalkāja,” stāstīt sāk suitene. “Mūsdienās gan valkā, un es savām mazmeitām tautas tērpus pašuvu, kad viņas vēl bija pavisam maziņas. Pēc Sibīrijas dzīve daudzmaz atgriezās sliedēs. Labi cilvēki bija kaut ko saglabājuši, un uzradās arī mūsu ģimenei piederošā pūra lāde. Viens otrs šo to atnesa atpakaļ, bet tā nebija pat simtā daļa no tā, kas tur bija pirms tam.”
“Ziniet, bija tāda komiska situācija. Pirms vairākiem gadiem festivālā “Baltica” mēs, “Gudenieku suiti”, satikām ārzemju latviešus. Viņi vaicāja – vai jums katrai mājās ir pašai savs tautas tērps? No manām ansambļa sievām viena tā šerpi noteica: mums ir ne tikai viens tautas tērps, bet nav gandrīz nevienas suitenes, kurai ir viens vienīgais tautas tērps! Mājās katrai ir divi, trīs tērpi. Vecmāmiņas, mātes un pašas,” piedzīvoto klāsta Lidijas kundze, un paskaidro, ka suitus sauc dažādi.
Jūrkalnē ir Maģie suiti, Gudeniekos – Gudenieku suiti, Basos – Dižie krētainie suiti, bet Alsungā- Dižie suiti. Kādreiz tie bija Aizputes apriņķī, tad – Alsungas, bet pēc tam – Kuldīgas rajonā. Reģionālās reformas dēļ suiti tagad sadalīti, un alsundznieki palikuši vieni savā novadā. Tas gan nenozīmē, ka viņi nesadarbojas – visus vieno Etniskās kultūras centrs “Suiti”.
