Ilmārs Knaģis: Kārtējais stulbums 21
Pirms dažām dienām Krievijas NTV pārraidē “Tikšanās vieta”, ko šad tad skatos, bija runa par to, kas notiek Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā pēc Trampa ievēlēšanas par ASV prezidentu. Bija liela klaigāšana (kā visai bieži šajā raidījumā), gandrīz līdz kautiņam. Raidījuma tēma mani ieinteresēja, un es to skatījos līdz trijiem naktī. Publikā bija arī bēdīgi slavenais pulkvedis Viktors Alksnis, kurš atkal ar putām uz lūpām centās nomelnot Latviju. Nedaudzās Latvijas un Polijas atbalstam paceltās balsis zuda tendenciozi noskaņotajā troksnī.
Nabaga neko nesaprotošā Krievija! Tā atrodoties “mūžīgā naidīgu varu ielenkumā”. Kad Krievija beidzot nāks pie prāta un sapratīs, ka neviens tai nedraud, ka nevienam nav vajadzīgas ne tās stepes, ne tundras, ne lauki, ne nīkuļojošās sādžas. Bet pirms klaigāšanas par reiz notikušo tautu glābšanu no “kapitālisma žņaugiem” labāk būtu atvainojusies savu bijušo varu un tautas vārdā par tām vairākām simtgadēm, kad gan Latviju, gan citas zemes un tautas tā iekaroja un uzskatīja par savām no mūžseniem laikiem.
Kad krievu tauta beidzot sapratīs, ka Krievijas plašums ir svešu teritoriju iekarošanas rezultāts? Tikai tad Krievijā sāksies uzplaukums, kad tā dzīvos savā zemē tajā platībā, kas tai bija no likteņa vai Dieva (kas kam labāk patīk) piešķirts. Tas nav mans izdomājums, tas loģiski izriet no Krievijas vēstures.
