Administratora viltība vai liktenīgs paraksts uz neizlasīta līguma? Kā Bondars kļuva par kārtējo kriminālvajāto deputātu 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti vakar nobalsoja par Mārtiņa Bondara (“Attīstībai/Par”) izdošanu kriminālvajāšanai. Lieta saistīta ar līgumu par ģimenes īpašuma tiesībām. Gala vārdu teiks Saeima ceturtdienas plenārsēdē.
Vakar M. Bondars paziņoja, ka viņš atkāpjas no Budžeta un finanšu komisijas vadītāja amata, jo nevarot “likt šo komisiju nekādā veidā zem sitiena”. Jāpiebilst, ka 2020. gada 28. aprīlī stājās spēkā Augstākās tiesas galīgais spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes locekļiem, tostarp – Bondara, bet toreiz viņš gan neuzskatīja, ka tomēr vajadzētu atkāpties no amata, stiprinot politisko kultūru un deputāta ētiku.
Tomēr Saeimas deputāta mandātu Bondars nenolikšot, jo uzskata, ka nav vainīgs un neko nelikumīgu nav izdarījis. Ja viņš to darītu, tad, viņaprāt, tā būtu savas vainas atzīšana. Bondars nolēmis nekandidēt 14. Saeimas vēlēšanās, lai viņa kolēģiem ar vēlētājiem nebūtu jārunā par viņu un partijas biedri varētu pievērsties priekšvēlēšanu platformai.
Kriminālprocess pret M. Bondaru tika sākts 2018. gadā, lai izmeklēšanā pārbaudītu, vai viņa līgums ar sievu par ģimenes īpašuma tiesībām nav viltots. Tolaik izmeklētāji vēlējušies pārliecināties, vai starp laulātajiem slēgtais līgums negarantē, ka, gadījumā ja Bondars tiktu atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā Latvijas Krājbankai, viņam nevarētu atņemt ģimenes māju.
Lai tas nenotiktu, ja uz ģimenes māju “Ieviņas” Mārupē pretendētu trešās personas, piemēram, kreditori, Civillikums noteic, ka laulības līgumi ir jāieraksta laulāto mantisko attiecību reģistrā un par nekustamo mantu – arī zemesgrāmatā.
Atnāca ar sievu un parakstīja
Lai deputātu izdotu kriminālvajāšanai, Saeimai, ņemot vērā Satversmes tiesas 2019. gada 23. decembra spriedumu, ir jāpārbauda, vai kriminālvajāšana nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai kriminālvajāšana neapdraudēs Saeimas spēju darboties. Komisijas deputātiem, uzklausot Rīgas tiesas apgabala prokurori Madaru Griķi, kā arī Bondara advokātu Mārtiņu Kvēpu, neradās aizdomas, ka kāds vēlētos šādā veidā atriebties Bondaram kā politiķim. Prokuratūras iesniegumā ir argumentēts, kāpēc Bondars ir izdodams kriminālvajāšanai, taču šī dokumenta saturs žurnālistiem netiek plašāk atklāts.
Griķe, izklāstot, kāpēc Bondara izdošana nav saistīta ar viņa politisko darbību, skaidroja, ka kriminālprocess tika sākts, pirms Bondars kļuva par 13. Saeimas deputātu. Atgādināšu, ka no politikas viņš tomēr nebija aizgājis, jo tajā laikā bija Rīgas domes deputāts.
Prokurore sacīja, ka apsūdzības faktiskie apstākļi izrietot no konkrēta dokumenta – laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu – un šis dokuments pēc būtības nekādā veidā neesot saistīts ar deputāta darbību, jo skarot privāto sfēru.
Savukārt advokāts Kvēps skaidroja, ka prokuratūras iesniegumā esot rakstīts, ka viltoto dokumentu saturiski ir sagatavojusi juriste, zvērināta notāra palīdze, kura neesot saskaņojusi tekstu ar Bondaru.
“Bondars ar sievu vienkārši atnāca un parakstīja. (..) Notārs sarakstījis atbilstoši savai saprašanai, kā tā situācija būtu atspoguļojama, lai Ievai Bondarei nebūtu katru reizi jānāk uz tiesu ar viņu nesaistītās lietās taisnoties, ka viņas māja vēsturiski ir viņas māja. Nekad nevienai personai šajā lietā nav piemērots aizdomās turamā statuss, jo nebija pamata to darīt. Arī zvērinātajai notārei, kura pēc smagas slimības nu jau ir aizgājusi mūžībā. Pamats radās tad, kad radās cita veida vajadzības virzīt steidzīgi uz priekšu šo kriminālprocesu,” uzskata Kvēps. Advokātam konkrētais kriminālprocess radot aizdomas, jo apsūdzības celšanas laikam nav nekāda sakara ar loģisku izmeklēšanas gaitu, ar jauniem pēkšņi iegūtiem pierādījumiem. Visu šo laiku no 2018. gada nevienam pat pieņēmumu formā, proti, atzīstot kādu personu par aizdomās turamo, neesot licies, ka Bondars vai kāda cita persona būtu izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
Administratora viltība?
M. Kvēps: “Nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka maija sākumā Latvijas Krājbankas administrators izsludināja izsoli par to, ka ir jāpārdod prasījumi pret bankas valdes locekļiem, tajā skaitā arī pret Bondaru. Tajā brīdī, kad bankas administrators gāja uz tiesu, tas juridiskajos izdevumos iztērēja vairāk, nekā bija aprēķinājis, cik lielu naudas summu varēs piedzīt, ja tiesā uzvarēs. Kaut gan netiek precīzi pateikts, cik lielas summas administrators iztērējis, taču neoficiāli zināms, ka tie ir vairāki simti tūkstoši. Tā kā banka ir jālikvidē, administrators nolēma, ka prasījumi ir jāpārdod.
Bondaram un pārējiem valdes locekļiem katru mēnesi tiek atvilkta no algas noteikta naudas summa. Neatkarīgais vērtētājs novērtēja, cik reālu naudas summu var no šiem valdes locekļiem piedzīt. Tie ir 128 tūkstoši eiro par visiem kopā. Izsolē par 128 tūkstošiem eiro pārdeva 15 miljonus eiro vērtus prasījumus pret Bondaru un pārējiem bankas valdes locekļiem.
Rodas jautājums – kāpēc šie prasījumi bija jāpārdod tieši tagad pirms vēlēšanām, ja visu laiku varēja gaidīt? Ja pārliecinās, ka no 15 miljoniem reāli var sagrabināt tikai 128 tūkstošus, un ja ņem vērā, ka administrators juridiskajā procesā ir iztērējis lielas naudas summas, tad sagaidāmi pārmetumi par naudas pamatīgu šķērdēšanu. Tāpēc jau laikus ir nepieciešams atrast kādu vainīgo jeb grēkāzi, par kuru publiski pateikt, ka, redz, ne jau mēs notrallinājām jūsu – noguldītāju – naudu, bet tas ir Bondars, kura pusmāja, kuru viņš ir noslēpis ar viltotiem dokumentiem, būtu šo summu nosegusi. Protams, ka tā nav taisnība.”
Kvēps uzskata, ka prokuratūrai atskārsme par kriminālvajāšanu radusies septiņas darba dienas pēc tam, kad viņš nosūtījis iesniegumu Valsts drošības dienestam un Finanšu izlūkošanas dienestam par to, ka prasījuma pārdošana esot pret Bondaru vērsta afēra un naudas līdzekļu legalizācija.
Iegūti būtiski pierādījumi
Advokāts deputātiem skaidroja, ka Ievai Bondarei viņas mamma pirms daudziem gadiem uzdāvinājusi zemi. Paņemot kredītu, uz šīs zemes Ieva uzcēlusi māju, bet nekādas īpašas atzīmes par to, ka tā ir Ievas māja, zemesgrāmatā neesot izdarītas. Lai Ievai Bondarei nebūtu lieki jāstaigā pie izmeklētājiem un uz tiesas sēdēm, kuras ir saistītas ar viņas vīru, nevis viņu, lai skaidrotu, ka māja ir viņas īpašums, abi laulātie aizgājuši pie notāra, lai nostiprinātu Ievas Bondares īpašuma tiesības ar attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā.
Prokurore Griķe norādīja, ka aizstāvja minētie fakti un argumenti būtu izklāstāmi tiesas debatēs. Viņa sacīja, ka izmeklēšana kriminālprocesā esot notikusi bez neattaisnotas novilcināšanās un visus šos gadus esot veiktas gan procesuālās, gan izmeklēšanas darbības.
Prokurores uzraudzībā šis kriminālprocess esot nonācis pirms gada – 2021. gada 5. maijā, un tikai tad tika sākts izmeklēt darbības, kas skar notāri, un iegūti būtiskākie pierādījumi.
“Advokāta sacītais, ka konkrētais nekustamais īpašums ir Ievas Bondares atsevišķa manta, neiztur kritiku. Dāvināts tika tikai zemes gabals, bet pēc tam konkrētais īpašums tika papildināts gan ar ēkām, gan papildu zemi. Tas, ka nekustamais īpašums ir reģistrēts tikai uz viena laulātā vārda, neizslēdz to, ka īpašums ir uzskatāms par laulāto kopmantu,” skaidroja prokurore.
Kriminālvajāšanai izdotie 13. Saeimas deputāti
Līdz šim 13. Saeima kriminālvajāšanai izdevusi piecus deputātus:
Artusu Kaimiņu (patlaban pie frakcijām nepiederošs, ievēlēts no “KPV LV”),
Juri Jurašu (ievēlēts no Jaunās konservatīvā partijas, šā gada martā nolika Saeimas deputāta mandātu),
Ati Zakatistovu (pie frakcijām nepiederošs, ievēlēts no “KPV LV”),
Aldi Adamoviču (“Jaunā Vienotība”),
Jāni Ādamsonu (patlaban pie frakcijām nepiederošs, ievēlēts no”Saskaņas”).
