Kārtējais komikss uz kinoekrāniem: Vīri melnā 0
Lovela Kaningema komikss “Vīri melnā” pirms pāris gadiem svinēja 20. gadadienu, kopš tā varoņi ieguvuši kinematogrāfiskas aprises. Šīs sērijas ceturtajā filmā “Vīri melnā: Globālie draudi” Vilu Smitu, Tomiju Lī Džonsu un Džošu Brolinu nomainījuši Kriss Hemsvorts un Tesa Tomsone.
Pirmo trīs “Vīri melnā” sēriju ieņēmumi pārsniedz 1,6 miljardus ASV dolāru, taču atsauksmes par filmām krītas. Ja par palīgu ņem pretrunīgi vērtēto vietni “Rotten Tomatoes”, tad oriģinālfilmai no simts iespējamiem punktiem tika 92, pagaidām pēdējai daļai – vien 24. Paļauties uz šo vien nevajadzētu, jo pēdējos gados Holivudas čakli ekspluatētais Kriss Hemsvorts – viņš arī Tors citā komiksā – ir pārņēmis stafetes kociņu no Holivudas šarmantajiem ampelmaņiem un ir gandrīz tikpat neatvairāms kā Kerijs Grānts un Džordžs Klūnijs savās nenopietno filmu lomās.
Aģents H ir vēl lieliskāks nekā visu laiku slavenākais kino spiegs Džeimss Bonds – pievilcīgs, iznesīgs, komunikabls, sieviešu mīlulis utt. Arī kā darbinieks viņš ir nevainojams, jo tiek galā ar pašiem sarežģītākajiem uzdevumiem un spēj uzturēt lieliskas attiecības arī ar citu pasauļu iemītniekiem. Tā, piemēram, trīsrokainā skaistule un “darba apvienošanas” kārtībā – starppasauļu ieroču tirgotāja Riza Stavrosa reiz bija viņa sirds pavēlniece, bet neizskatīgs milzu gaļas klucis ir viņa kompanjons regulārā uzdzīvē naktsklubos. Šoreiz gan uzdzīve beidzas pavisam bēdīgi, jo šī ārpuszemes radība tiek savainota, un divi identiskie dvīņi (Parīzes hiphopa mākslinieki Larijs un Lorēns Buržuā uzstājas arī Bejonsē šovos) nepaļaujas nekādiem abu aģentu H un M centieniem tos nogalināt vai vismaz uz laiku neitralizēt. Taču, pirms savas acis aizvēris pēdējoreiz, viņš M pasniedz kristālu, jo baidās, ka tas varētu nonākt ne īpaši labās rokās, un tas jauniņajā aģentē raisa bažas, vai tiešām institūcija, kurai viņa ir nupat pievienojusies, ir tik droša un uzticama, kā visi uzsver, vai arī tajā darbojas kāds nodevējs. Un, ja tā, kurš ir nodevējs?
Radības un gadžeti
Lai uzzinātu atbildi, aģentiem H un M jāveic tāls un dažādu piedzīvojumu pilns ceļš, kas viņus vedīs gan uz tuksnesi, gan kādu cietoksni uz kādas no Vidusjūras salām pie Neapoles, gan Ņujorku un Londonu, gan Parīzi, jo, kā izrādās, Gistavs Eifelis bija ne tikai slavens inženieris, savukārt viņa būvētais tornis kalpo ne tikai kā tūrisma objekts. H un M iegūs palīgu – pēc savas Karalienes nāves par izteiksmē skarbu Bandinieciņu pārtapušais radījums nav miesās dižs, taču vēlēšanās glābt savu šā brīža karalieni viņam ir milzīga, tāpēc lai uzpasējas tie, kuri grasās M darīt pāri! Abiem aģentiem būs darīšana arī ar milzu briesmoni, kā arī dikti pūkainas muguras īpašnieku, kurš, pieķēries sava labākā drauga zodam, ļauj viņu sajaukt ar kuplas bārdas kumšķi.
Taču, protams, ne tikai ar dažādām dzīvbūtnēm abi sastapsies – H un M gaida arī iepazīšanās ar neskaitāmiem ieročiem un spiegiem derīgiem gadžetiem, kas tik labi iederas šādos izklaides niekos, un – atšķirībā no franšīzes pirmajām filmām – sērijas “Vīri melnā: Globālie draugi” autori ļaujas to apbrīnai no visas sirds un pat nav mēģinājuši būt lakoniski. Šī ir visgarākā no “Vīri melnā” filmām (111 minūtes; salīdzinājumam: pirmā filma ilga 98, otrā – 88, trešā – 106) un pirmā, kuru, nomainot Bariju Zonnenfeldu, režisējis F. Gerijs Grejs, kura karjera sākās, veidojot videoklipus, un kurš piedalījies arī “Ātrs un bez žēlastības” franšīzes veidošanā. Tas atstājis ietekmi arī uz “Vīri melnā: Globālie draudi” vizuālo stilistiku, ko lentē iemūžinājis savulaik “Oskaram” par darbu Džeinas Kempiones drāmā “Klavieres” (1993) nominētais Stjuarts Draiburgs.
Līdzsvara jautājums
Lielākie pārmetumi F. Gerija Greja filmas virzienā ir par stāstu, un ir grūti tam nepiekrist. Aktieru harisma, protams, ir labs bonuss gan saspēles ķīmijā, gan publicitātes kampaņā, taču ar to vien nepietiek, lai pārliecinātu skatītāju – pat tādu, kurš nevēlas neko vairāk par daudzmiljonu izklaidi, pēc kuras noskatīšanās smadzenēs nav aizķēries nekas vairāk kā vien daži joki. Arī tie nav paši oriģinālākie, taču žanrs šāda veida jaunradi nepieprasa – tas paredz apzinātus pārsteigumus labi zināmā shēmā, ko skatītājam piegādā iemīļoti aktieri, kuru aktieriskās ambīcijas šādos projektos uzteiktas par labu iespaidīgiem honorāriem un milzu publicitātei.
Mēģinājums no jauna radīt interesi par melni tērptajiem vīriem (un sievām) un viņu piedzīvojumiem komunikācijā ar ārpuszemes radībām nav kļuvis par kino veiksmes stāstu, kaut arī pielāgots pamatstraumes komiksu komiskajam noskaņojumam, taču ieņēmumi varētu diktēt savus noteikumus attiecībā uz nākamajām filmām. Kas zina, vai tajās darbosies vienīgā aktrise (Emma Tompsone), kura izdzīvojusi visas līdz šim uzņemtās filmas, un, kas zina, vai tās vispār taps, jo, iespējams, pienācis laiks likt punktu “Vīriem melnā”, lai fokusētos uz ko citu. Un tas nekas, ka Bruklinā reiz dzīvoja maza meitene, vārdā Mollija, kuras mājā paslēptuvi rada jokaina paskata radībiņa – viņa toreiz saprata, ka vēlas to un tās līdziniekus sastapt vēlreiz, tāpēc, piepildījusi savu sapni, stājās aģentu rindās, lai palīdzētu noturēt līdzsvaru šai pasaulē, nepiemirstot arī par tik aktuālajiem dzimuma līdztiesību jokiem.
“Vīri melnā: Globālie draudi”/”Men in Black: International”
- ASV, 2019
- Režisors: F. Gerijs Grejs
- Lomās: Kriss Hemsvorts, Tesa Tomsone, Liams Nīsons, Emma Tompsone, Reifs Spols, Rebeka Fērgusone, Kumails Nandžani
Filmas treileris:
