Kārtējais premjera amata kandidāts. Vai īstais? 8
«Vienotības» valde šodien lems par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Pētera Vaivara virzīšanu Ministru prezidenta amatam.
«Ņemot vērā pašreizējo situāciju, es būtu gatavs uzņemties valdības vadīšanu, ja man būs Saeimas vairākuma atbalsts,» vakar pēc tikšanās ar «Vienotības» Saeimas frakcijas vadību paziņoja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Pēteris Vaivars. Par savu pēcteci viņu esot aicinājis demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis («Vienotība»). «Vienotības» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa gan iepriekš bija apgalvojusi, ka nākamajam valdības vadītājam nepieciešamas plašas makroekonomiskās zināšanas, bet Vaivars, kurš pēc izglītības ir inženieris, lielāko daļu sava darba stāža pavadījis diplomātiskajā korpusā – dažādos amatos Ārlietu ministrijā un vairākās vēstniecībās. Kandidāts gan uzskata, ka tas nebūs šķērslis, jo viņam esot «diezgan laba menedžera un iestādes vadītāja pieredze».
Taču galvenais šķērslis Vaivara cerībām saņemt Saeimas vairākuma atbalstu nav vis viņa makroekonomisko zināšanu trūkums, bet gan politiskā pagātne, kaut arī tā ir pavisam īsa – 1993. gadā viņš kopā ar citiem saviem komjaunatnes kolēģiem kandidēja Saeimas vēlēšanās no saraksta «Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai». To veidoja Tautas saskaņas partija, kas vēlāk pārtapa «Saskaņas centrā». Vaivars apgalvo, ka viņa saites ar šo politisko spēku jau sen esot sarautas. «Tas bija cits laiks, cita situācija, kad vispār veidojās Latvijas politiskā vide, un man bija interese darboties Latvijas labā. Bija tāds piedāvājums startēt, mani neievēlēja, un pēc tam atdevu visu savu sirdi diplomātijai,» teica Vaivars. Viņš arī sprieda, ka viņam kā bezpartejiskam premjeram bez politiskās aizmugures varētu būt grūti saskaņot koalīcijas partneru vēlmes. Par saviem uzdevumiem un prioritātēm kandidāts izvairījās runāt, jo tas būšot atkarīgs no tā, par kādu valdības deklarāciju viņam izdosies vienoties ar partijām.
Vaivars tāpat kā «Vienotība» vēlētos veidot plašāku koalīciju, pašreizējām partijām piesaistot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Taču potenciālie partneri par viņa kandidatūru pagaidām izsakās piesardzīgi. ZZS frakcijas pārstāvji tādu Vaivaru nemaz nepazīstot. Arī Reformu partija, kuras pārziņā pēdējos gadus atrodas ārlietu dienests, viņu nepazīstot. Vienīgi Nacionālā apvienība ir daudzmaz iepazinusies ar kandidāta biogrāfiju, un nacionāļu secinājumi nav Vaivaram labvēlīgi – NA īsti nevēlas atbalstīt cilvēku, kurš kandidējis parlamenta vēlēšanās vienā sarakstā ar tagadējiem saskaņiešiem.
Valdības vadītāja meklēšanas procesu vakar tiekoties pārrunāja arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis un Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc šīs tikšanās viņi neprecizēja, vai vērtēta arī Vaivara piemērotība šim amatam. Dombrovskis aicināja neizdarīt pāragrus secinājumus: «Diemžēl šobrīd publiskajā telpā jebkurš uzvārds vai jebkurš kandidāts tiek uztverts kā iespējamais premjers. Taču process vēl tikai turpinās, un tuvākajā laikā nonāksim līdz kandidātam, kuram būs gan prezidenta, gan Saeimas vairākuma atbalsts.» Abas augstās amatpersonas ir vienisprātis, ka tauta būtu pelnījusi skaidrību par nākamo valdības vadītāju jau līdz Ziemassvētkiem. «Tādēļ neesiet pārsteigti, ja jums nāksies strādāt tad, kad ne visai to gribēsiet,» ar žurnālistiem koķetēja prezidents Bērziņš.
Uzziņa
Pēteris Vaivars dzimis 1963. gadā Rūjienā, beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un elektronikas fakultāti un 80. gadu beigās sācis strādāt par inženieri. Paralēli tam no 1988. līdz 1990. gadam darbojies kā komjaunatnes CK studentu sektora vadītājs – bijis atbildīgais par studentu apmaiņas braucieniem. 1993. gadā «Saskaņa Latvijai – atdzimšana tautsaimniecībai» sarakstā neveiksmīgi kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās. Kopš 1992. gada strādā Ārlietu ministrijā, kur ieņēmis visdažādākos amatus – Ziemeļeiropas valstu nodaļas vadītājs, Latvijas vēstniecības Somijā pirmais sekretārs, Latvijas vēstnieks Ukrainā. 2006. gadā Vaivars kļuva par pirmo Latvijas vēstnieku Japānā un nākamajā gadā arī par nerezidējošo vēstnieku Dienvidkorejā. Pašlaik pilda Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka – administratīvā direktora pienākumus. Līdz šim Vaivars no īpašas publicitātes izvairījies.
