Tapusi kārtējā “nedzīvā” komisija. Cik maksās tās uzturēšana? 5
Saeima pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma izveidojusi parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kas nodarbosies ar korupcijas apkarošanu. Tomēr koalīcija šai komisijai noteica tik īsu termiņu, ka, izveidošanas iniciatoru ieskatā, tā nespēs pilnvērtīgi darboties.
Jaunizveidotās struktūras nosaukums pārspēj pat Kafkas “Procesā” aprakstītos brīnumus – “Parlamentārās izmeklēšanas komisija par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšana sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā”.
“Komisijas nosaukums patiešām ir tāds pagarš, taču ieturēts Latvijas parlamentārās prakses stilā, kad darbības virsuzdevums, uzdevums un pilnvarojums ir ietverts vienā milzu teikumā,” skaidroja komisijas izveides iniciators Ringolds Balodis (“NSL”). Viņaprāt, ērtības labad šo struktūru varētu dēvēt vienkārši par valsts izzagšanas izmeklēšanas komisiju. Tās uzmanības lokā būšot cīņa pret korupcijas lobēšanu un organizēto noziedzību. Balodis atgādināja maksātnespējas administratoru nebeidzamo seriālu, Kārtības policijas priekšnieka Arvila Feierābenda kukuļošanas skandālu, gadījumus ar negodīgiem robežsargiem un VID darbiniekiem. Pēc Eiropas Padomes pētījuma negodīgu amatpersonu dēļ Latvijai valsts kasei ik gadus garām aiziet 13% no IKP. Ministri ar šīm problēmām savās nozarēs netiekot galā, bet Saeimas deputātu valdošais vairākums ignorējot opozīcijas prasības pastiprināt parlamentāro kontroli. Alekseja Loskutova (“Vienotība) vadītā Korupcijas novēršanas apakškomisija strādājot ļoti nekvalitatīvi, bet KNAB ir iekšējo konfliktu novājināts.
Ne debatēs, ne balsojumā neviens deputāts neuzdrošinājās iebilst pret šādas izmeklēšanas komisijas izveidi. Tas izskatītos pārāk nesmuki. Tādēļ valdošā koalīcija rīkojās slīpētāk un izmantoja savu balsu vairākumu, lai komisijai noteiktu darbības termiņu – seši mēneši kopš izveidošanas brīža. Komisijas izveides iniciatori uzskata, ka šādā veidā valdošais vairākums cenšas padarīt šo komisiju darboties nespējīgu, jo pusgada laikā nebūšot iespējams panākt progresu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. “Bailes no korupcijas apkarošanas, no tā, ka varēs atklāt noziegumus, jūsos ir lielas,” debatēs pozīcijas deputātiem teica Balodis. Deputāte Solvita Āboltiņa gan oponēja, no Saeimas tribīnes atgādinot, ka iepriekšējo izmeklēšanas komisiju rosīšanās beigusies bez vērā ņemamiem rezultātiem, tostarp arī Baloža vadītā Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisija: “Jūs gribat tikai imitēt darbu, nākt un katru reizi bļaustīties pēc katras sēdes, katrā komisijā vienkārši pierunāt pilnu kameru ar pilnīgām muļķībām un nepamatotiem apgalvojumiem. Kad un kur būs tas ziņojums, Baloža kungs? Mēs gribam redzēt arī to ziņojumu un apspriest!”
Kopš neatkarības atgūšanas šī būs jau 22. parlamentārās izmeklēšanas komisija un trešā 12. Saeimas sasaukuma laikā. Opozīcijas deputāti žēlojas, ka parlamentārā izmeklēšana pašlaik esot vienīgais viņu rīcībā atlikušais instruments, ar ko ietekmēt politiku, jo Pieprasījumu komisija ir pozīcijas rokās, uz deputātu jautājumiem ministri un premjers bieži vien pat neierodas atbildēt vai pat iesmej par kārtējiem jautājumiem, opozīcijas gatavotie likumprojekti un priekšlikumi Saeimā gandrīz vienmēr tiekot noraidīti. Taču arī izmeklēšanas komisijas darbu Saeimas vairākums var viegli paralizēt, nosakot īsus termiņus vai ievēlot vadībā savus pārstāvjus. Savulaik, vēl esot opozīcijā, to uz savas ādas ne reizi vien izbaudīja arī pašreizējās “Vienotības” pārstāvji. Par Saeimas klasiku kļuvuši Ilmas Čepānes vārdi: “Šī komisija piedzimusi nedzīva,” kad viņas ierosinātās izmeklēšanas komisijas (par neētisku rīcību tiesās) vadībā toreiz valdošās partijas (LTP/”LC”) ielika tēvzemieti Juri Dobeli.
