Kārtējā banka slēgta: svarīgākais, kas šobrīd zināms, par “PNB Banka” slēgšanu 1
Latvijas banku sistēma saņēmusi kārtējo aukstā ūdens šalti aiz apkakles – 15. augusta vakarā pēkšņi apturēta “PNB Banka” darbība. Darbību apturējušās bankas klienti pie savas naudas varēs tikt, sākot no ceturtdienas, 22. augusta.
To izmaksās banka “Citadele”, kura aicina “PNB Banka” klientus nedoties uz banku filiālēm pirms noteiktā datuma – 22. augusta, jo patlaban banka var palīdzēt, tikai izstāstot shēmu, kāda darbosies no ceturtdienas.
Atgādināsim, ka “PNB Banka” no 2015. gada, tolaik vēl ar nosaukumu “Norvik banka”, izvērsa aktīvu vietējo klientu piesaistīšanas kampaņu. Tas arī sekmējās – pēc diviem gadiem Latvijas Pensionāru federācija noslēdza piecu gadu sadarbības līgumu ar banku. Tika solīts, ka banka pieņems darbā 50 seniorus kā padomniekus finanšu konsultācijām bankas filiālēs.
Savukārt pērn KNAB uzsāka pārbaudi par Pensionāru federācijas vadītāja, ZZS Saeimas deputāta Andra Siliņa darbībām, reklamējot “Norvik bankas” pakalpojumus federācijas sēdēs, proti, dalot sēdes dalībniekiem bankas reklāmas materiālus. Siliņš pat kļuva par vienu no bankas reklāmas sejām, kaut gan publiski apgalvoja, ka banka nav to ar viņu saskaņojusi.
Pensionāru federācijas mājas lapā vēl 16. augustā, nākamajā dienā pēc bankas darbības apturēšanas, tika izvietots ar 16. augustu datēts paziņojums, ka “PNB Banka” turpinās sociālās aktivitātes, piedāvājot medikamentu iegādi pa daļām un solot piedalīties dažādos federācijas pasākumos šogad.
Nodrošinājusies ar šādiem sabiedrotajiem, “PNB Banka” vismaz daļēji sasniedza iecerēto – no bankas gandrīz 100 000 klientiem 40 000 ir pensionāri. Tāpat par bankas klientiem bija kļuvušas arī Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils un Liepājas pašvaldības, kuru sniegtie pakalpojumi tagad traucēti.
Mākoņi pie apvāršņa
Par īsti negaidītu bankas darbības apturēšanu nosaukt nevar. “PNB Bankas” vadībai vienmēr bijušas sarežģītas attiecības ar Latvijas valsti, galvenokārt starptautiskās tiesvedības dēļ “Winergy” lietā, kurā banka ir prasītājs, bet Latvijas valsts – atbildētājs.
Vēl vairāk situāciju sarežģīja skandāls ap Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apsūdzībām korupcijā. Bankas bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs bija viens no tiem, kas apsūdzēja I. Rimšēviču kukuļa pieprasīšanā. I. Rimšēvičs gan atbildi parādā nepalika – viņš nosaucis Guseļnikova darbību Latvijā par “labi izplānotu afēru”.
Naglu bankas zārkā iedzina “ABLV Bank” sabrukums 2018. gada pavasarī un Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas “Moneyval” nelabvēlīgais ziņojums pērn rudenī. “PNB Banka” (“Norvik”) bija to banku grupā, kurām bija jāizstrādā jauna darbības stratēģija, jo turpināt strādāt vecajā stilā, apkalpojot NVS valstu klientus, vairs nebija iespējams.
Visbeidzot Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saka, ka bankai bijušas problēmas ar kapitāla pietiekamību jau kopš 2017. gada. Šis rādītājs būtībā raksturo bankas drošības spilvenu, kāds var tikt izmantots saistību segšanai negaidītu problēmu gadījumā. Saskaņā ar FKTK teikto aizvadītos divus gadus bankai pieprasīts palielināt bankas pašu kapitālu.
Pārdeva vai nepārdeva?
Visticamāk, ka tieši nespēja ieguldīt bankā papildu naudu izraisīja bankas vairākuma akcionāra Guseļņikova paziņojumu šī gada 28. jūnijā, ka bankas akciju kontrolpakete pārdota ASV un Eiropas investoru grupai. Vienīgā līdz šim publiski pieminētā persona no šīs grupas ir Tuvo Austrumu gāzes un naftas magnāts, miljardieris Rodžers Tamrazs.
Taču, kā apgalvo FKTK, parastā kārtība banku akciju pārdošanas gadījumā ir tāda, ka jaunie akcionāri vispirms pierāda banku uzraugam, ka viņu naudai ir legāla izcelsme, informē par saviem stratēģiskajiem plāniem, tiek izvērtēta viņu reputācija un tikai tad, ja visos minētajos jautājumos saņemtas pozitīvas atbildes, jaunie bankas akcionāri tiek apstiprināti un tas tiek publiski paziņots.
Šajā gadījumā viss notika otrādi – bija publisks paziņojums par pārdošanu, bet aprakstītās pārējās darbības vai nu nav sekojušas vispār, vai vismaz ne pietiekamā apmērā. Tādējādi banka šobrīd “karājas gaisā” – agrākais vairākuma akcionārs Guseļņikovs savas akcijas ir jau pārdevis, bet jaunie akciju īpašnieki vēl nav apstiprināti.
Izvērtēt, kurš vainīgs situācijā, kas noveda pie bankas slēgšanas, nemaz nebūs vienkārši. Turklāt arī īstas vadības bankai vairs nav – vai nu briestošo finansiālo problēmu dēļ, vai tāpēc, ka bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels nebaudīja jauno akcionāru uzticību vai arī abu divu iemeslu dēļ, taču pirms divām nedēļām Bramvels savu amatu pameta un šobrīd banku vada tikai valdes locekļi.
Viena no tām – valdes locekle Anna Verbicka – sniedza pat paziņojumu, ka bankas darbības apturēšana ir ļoti “pēkšņa un nepatīkama”. Ja par otro vēl varētu piekrist, tad pirmais nav taisnība – banka divus pēdējos gada pārskatus ir iesniegusi ar pamatīgu novēlošanos, saņemot par to FKTK sodus, bet Latvijas banku vidē kavēšanās ar gada pārskatu iesniegšanu ir skaidra pazīme, ka bankai ir problēmas.
Naudu izmaksās “Citadele”
Ko darīt klientiem? Īsā atbilde – sekot turpmākajiem paziņojumiem. Iet uz banku nav jēgas – tā ir slēgta. Mēģināt izņemt kontā esošo naudu “PNB Bankā” vai citos bankomātos arī nav vērts mēģināt – neizdosies, jo visi konti šobrīd ir iesaldēti.
Labā ziņa ir tāda, ka FKTK sola sākt bankā esošās naudas izmaksu ne vēlāk kā 22. augustā. Izmaksas veiks banka “Citadele”. 99,2% bankas klientu – privātpersonu, uzņēmumu un pašvaldību, kuru budžeti nepārsniedz pusmiljonu eiro, – atbilstot valsts garantēto atlīdzību prasībām, tādēļ tie savu naudu saņemšot ātri.
Tam būšot nepieciešami 279 miljoni eiro, kuri Noguldījumu garantiju fondā esot. Atlikušie 0,8% vispirms saņems garantētos simts tūkstošus, bet pārējo summu varēs saņemt kā kreditori bankas likvidācijas procesā, tos pakāpeniski izmaksās tiesas apstiprinātais maksātnespējas administrators. Šiem mērķiem būšot nepieciešami vēl 135 miljoni eiro.
Pensionāriem un cita sociālā atbalsta saņēmējiem, kuriem nav konta bankā “Citadele”, no 22. augusta jādodas uz noteiktām “PNB Bankas” filiālēm, dokumentu parakstīšanai līdzi ņemot pasi vai ID karti. Šiem cilvēkiem tiks atvērts konts bankā “Citadele” un ieskaitīta garantētā atlīdzība. Turpat jāaizpilda iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) par turpmāko pabalstu vai pensiju saņemšanu bankā “Citadele” vai jāpaziņo VSAA par vēlmi to saņemt citas bankas kontā.
Personām, kuras saņem no VSAA pabalstu vai pensiju un kurām ir konts bankā “Citadele”, garantētā atlīdzība tiks automātiski pārskaitīta uz bankas “Citadele” kontu, bet bankas konsultants informēs VSAA par turpmāko maksājumu saņemšanu uz banku “Citadele”. Sešu mēnešu laikā gan nepieciešams apstiprināt VSAA, vai tā vēlas turpināt saņemt maksājumus šajā bankā.
Tiem, kas ņēmuši “PNB Bankā” kredītus, saistības saglabājas. FKTK norāda – “kamēr kredītlīgums tiek pildīts, tikmēr nevienam nav tiesību neko mainīt tā nosacījumos vai piedzīt no klienta kredītu pirms noteiktā termiņa. Klientam nav jāsatraucas, kamēr viņš laikā pilda savas saistības”.
Tiem, kas šobrīd ir ārzemēs un vienīgie pieejamie līdzekļi saistīti ar darbību pārtraukušās bankas maksājumu kartēm, gan nav vieglu atbilžu – tiem jāpaļaujas uz radu un draugu palīdzību. Tas pats attiecas uz tiem, kuriem varbūt nemaz nav naudas izdzīvošanai līdz 27. augustam. Jārēķinās, ka “Citadelē”, VSAA un, iespējams, arī citās bankās veidosies rindas, kas saistītas ar kontu atvēršanu, naudas saņemšanu un VSAA informēšanu. “PNB” pensiju plānu īpašnieki var neuztraukties, šos līdzekļus pārvaldošā “PNB Asset Management” ir atsevišķa juridiska persona un savus līdzekļus tur “Swedbank” – šie notikumi viņus neskar.
Bet, kamēr no visas Latvijas pienāk ziņas par traucējumiem un problēmām, kurus izraisījusi “PNB Bankas” darbības apturēšana, “PNB Bankas” kliente, pensionāre Ausma no Liepājas saka, ka citu banku vairs negribot izvēlēties un turpmāk gribot pensiju saņemt pastā. Arī tā ir zīme par krīzi banku sistēmas un sabiedrības attiecībās.
Kompensāciju izmaksa
AS “Citadele banka” filiāles, kurās tiks veikta kompensāciju izmaksa
Rīgā:
* Filiālē “Citadele” (Republikas laukumā 2A)
* Klientu apkalpošanas centrā “Mols” (Krasta ielā 46)
* Klientu apkalpošanas centrā “Spice Home” (Jaunmoku ielā 13)
* Klientu apkalpošanas centrā “Akropole” (Maskavas ielā 257)
Ārpus Rīgas:
* Liepājas filiālē (Lielajā ielā 12)
* Ventspils filiālē (Pils ielā 17)
* Talsu filiālē (Lielajā ielā 4)
* Bauskas filiālē (Pionieru ielā 2)
* Jelgavas filiālē (Mātera ielā 23/25)
* Jēkabpils filiālē (Brīvības ielā 140/142-7)
* Daugavpils filiālē (Rīgas ielā 34)
* Rēzeknes filiālē (Galdnieku ielā 8)
* Cēsu filiālē (Raunas ielā 13)
* Valmieras filiālē (Diakonāta ielā 6)
