Kartē «točkas» – kā latvāņi 0
Iedzīvotāji atkal tiek aicināti iesaistīties nelikumīgā alkohola tirdzniecības vietu uzrādīšanā. Jeb “točku” kartes zīmēšanā. Šoreiz atbilstoši laikmeta garam – Valsts policijas interaktīvajā vietnē*, ar kursoru ieklikšķinot Latvijas kartē sev zināmo nelegālās dziras tirdzniecības punktu.
“Atkal” piesaucu tāpēc, ka “točku karti” jau reiz 2005. gadā sastādījām “Latvijas Avīzē” pēc 1337 anketu saņemšanas no saviem lasītājiem, kuri kopumā norādīja 1117 adreses, kurās toreiz tirgoja nelegālo alkoholu. Jaunajā kartē iedzīvotāji trīs nedēļās izdarījuši 482 atzīmes par nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotisko vielu tirdzniecības vietām. Esmu pārliecināts, ka uzrādīs krietni vairāk. Bet vai tās visas pilnīgi jaunas “točkas”, policijai nezināmas?
Nē, lielākajā daļā cilvēku atzīmēto vietu policija savu darbu jau bija uzsākusi vai plānojusi sākt. Arī pirms septiņiem gadiem veiktajā akcijā “Neindē sevi!” policija 60% adrešu jau zināja. Tātad ar zināšanu nepietika ne tad, ne tagad.
Pirms septiņiem gadiem cīņā pret “točku” turētājiem uz apsūdzēto sola nonāca… Bauskas policisti. Tiesa viņus divus gadus garā procesā gan attaisnoja , taču ”točku” turētājus nenotiesāja. Bauskas policistu cīņa ar konkrētu nelegālā alkohola tirgotāju toreiz uzrādīja vājās vietas likumdošanā, kas ļāva “točkas” turētājam apsūdzēt policistus par nelikumīgu ieiešanu mājā.
Tikai pēc tam nelegālā alkohola tirdzniecību kriminalizēja, un kopš 2007. gada ir spēkā kriminālatbildība ne tikai ražotājam un pārdevējam, bet arī telpu īpašniekam un pircējam. Savukārt ziņu sniedzējs no tās atbrīvots.
Kas jādara ar uzrādītajām adresēm, lai nebūtu kā ar latvāņu karti, kur tā ir galvenais cīņas pierādījums, bet pēc kartes izveides pašu apkarojamo ir vairāk nekā pirms?
It kā jau cipari parāda nocirsto latvāņu, tas ir, apkaroto “točku” skaitu – šogad uzsākti 325 kriminālprocesi nelegālo akcīzes preču apkarošanas jomā, konfiscēti 46 092 litri alkohola.
Šī karte, kaut arī nodēvēta par interaktīvu, tomēr darbojas tikai vienā virzienā – sniedz informāciju policijai, bet ne sabiedrībai. Cilvēki var atzīmēt konkrētu vietu kartē, kā arī sniegt papildu informāciju par to, bet nevar redzēt “izgaismotās” tumšā biznesa vietas.
Tieši to redzēšana var tās iznīdēt ātrāk nekā atskaitēs minētie reidi. Bažas, ka publiskošana būs pusnakts ceļvedis izslāpušajiem, noraidu uzreiz – ja visi zina, ka policija arī zina, tad jaunus klientus “točkā” neriskēs pieņemt, bet vecajiem karti nevajag. Savukārt tiesiskuma pārstāvju uztraukumu, ka tad neviens nebūs pasargāts no apmelošanas un izjokošanas, var novērst, kartē parādot aptuveno atrašanās vietu, nevis dzīvokļa numuru (ēkas stāvu jau tik vai tā kartē nevar parādīt). Turklāt šāda nepārbaudīta adrese pastāvētu īslaicīgi – līdz pirmajai policijas pārbaudei (sabiedrība varētu redzēt, cik ātri policija reaģē uz sūdzību). Publiskai “točku” kartei būtu tāda pati prevencijas nozīme kā radaru kartei.
* http://www.ic.iem.gov.lv/gis2/
