“Visvairāk esmu vīlies par tiesnešu lēmumiem.” Ierēdņu vienaldzības dēļ daudzbērnu tēvs zaudē tūkstošus 81
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mārupes iedzīvotājs, triju bērnu tēvs Uldis Barānovs jūtas vīlies par valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm, kuras iegādājas sev mājokli.
Pārmaksājis vairāk nekā 4000 eiro
Iegādājoties nekustamu īpašumu un reģistrējot to zemesgrāmatā, valsts nodevas apmērs parasti ir 2% no pirkuma līgumā uzrādītās summas vai īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības.
Bet kopš 2009. gada ieviestajā valsts atbalsta programmā paredzēts, ka, daudzbērnu ģimenēm nopērkot nekustamus īpašumus, par to reģistrēšanu zemesgrāmatā valsts nodevas likme ir 0,5% apmērā.
Uldis uzskata, ka nodeva viņam aprēķināta kļūdaini. Mārupē nopērkot savrupmāju savai triju bērnu ģimenei, viņam bijusi jāsamaksā valsts nodeva 2% apmērā.
Pagājušā gada septembrī Uldis rakstiski lūdza Rīgas rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļai atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu vairāk nekā 4000 eiro apmērā.
Saņēmis atteikumu, iesniedza prasību Rīgas rajona tiesā. Bet ar 2020. gada 20. oktobra lēmumu tiesnesis prasību noraidījis. Arī Rīgas apgabaltiesā, kurā Uldis pārsūdzēja šo lēmumu, spriedums bijis tāds pats.
Kā lasu šajos spriedumos, tiesneši balstījušies uz 2009. gada 27. oktobrī izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Tajos noteikts, ka valsts nodevas likmi 0,5% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības piemēro, ja nostiprinājuma lūgumam īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā pievienots apliecinājums daudzbērnu ģimenes statusam – derīga Latvijas Goda ģimenes apliecība “3+ Ģimenes karte”.
Bet 2018. gadā iegādājoties īpašumu, Uldim tās nebija. “3+ Ģimenes karti” viņš saņēmis tikai 2020. gada 17. martā – divus gadus vēlāk, nekā noticis pirkums. Bet tiesnešu ieskatā tikai šī karte dod tiesības izmantot daudzbērnu ģimenēm piešķirtos atvieglojumus.
Kļūdu atzīst
Uldis saka, ka pirkuma laikā neesot zinājis ne par Sabiedrības integrācijas fondu, kurš izsniedz šo “3+ Ģimenes karti”, ne par atvieglojumiem. Ja valsts tos noteikusi, tad, viņaprāt, tie būtu piemērojami automātiski, tikai tad tiem ir kāda nozīme.
Uldis gan atzīst, ka pieļāvis kļūdu, par ko bijis spiests pārmaksāt vairāk nekā 4000 eiro. “Latvijas Avīzes” redakcijā viņš vērsies, lai brīdinātu citas daudzbērnu ģimenes, kuras, iegādājoties mājokli, varētu iekrist līdzīgā veidā.
“Protams, varēju pats laikus interesēties par atvieglojumiem daudzbērnu ģimenēm,” turpina Uldis. “Bet arī zvērināta notāre Argita Gustafssone un zemesgrāmatas darbinieks, kurš pieņēma dokumentus, varēja man izskaidrot, kādas ir manas tiesības.
Visvairāk esmu vīlies par tiesnešu lēmumiem.
Pēc tiem iznāk, ka valstij par daudzbērnu ģimeni un tai izsludināto atbalstu svarīgāka ir šī “3+ Ģimenes karte”. Ja tev kartes nav, tad nav arī šī atbalsta, kaut arī tev ir trīs mazgadīgi bērni, kuriem atbalsts paredzēts.”
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzskata, ka arī notārs un Zemesgrāmatu nodaļas darbinieks varētu noskaidrot, vai personai nepienākas kādi atvieglojumi. Arī tiesai, pieņemot nolēmumu, būtu jāvērtē, kā izskatāmajā lietā nodrošināt bērnu tiesības un intereses.
No tā secināms, ka, noraidot Ulda prasību atmaksāt pārmaksāto valsts nodevu, tiesneši ievērojuši likuma pantu un burtu. Vai nodrošinājuši bērnu tiesības un intereses, tas palicis neatbildēts.
Viens jautājums rodas
Neapstrīdot tiesnešu spriedumus, viens jautājums tomēr man rodas. Vai zvērināti notāri, zemesgrāmatu tiesneši un citas valsts amatpersonas, kuras valstī izdotos likumus izstudējuši, nevarētu laikus brīdināt iedzīvotājus, kuri nekustamus īpašumus pērk vai pārdod pirmo un vienīgo reizi mūžā?
Atbildot uz šo jautājumu, Latvijas Zvērinātu notāru padomes izpilddirektore Vija Piziča, skaidro, ka godprātīgi notāri vienmēr brīdinot savus klientus par visiem nodokļu un nodevu maksājumiem. Bet tiesību dokumentos tas neesot noteikts kā viņu pienākums.
Tāpēc, viņasprāt, nevarot prasīt atbildību tikai no notāra, ja pats klients nav laikus izņēmis apliecinājumu, kas viņam dod tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus.
Valsts nodibinājuma “Sabiedrības integrācijas fonds” pārstāve Zane Jēkabsone atklāj, ka daudzbērnu ģimenes statusu saņēmušie tiek reģistrēti “3+ Ģimenes kartes” reģistrā. Bet pašlaik ne notāriem, ne zemesgrāmatas tiesnešiem nav pieejas šim reģistram.
Uz šo pašu jautājumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas vietniece Žanna Zujeva atbild, ka zemesgrāmatas tiesneši pieņem lēmumu, balstoties uz tiem dokumentiem, kādi tiek iesniegti tiesību nostiprināšanai.
Kā viņa skaidro, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā “3+ Ģimenes karte” jāuzrāda, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, vai nostiprinājuma lūgumā jau jābūt norādītam, ka persona var saņemt valsts nodevas atvieglojumu.
Ja šādu pierādījumu nav, tad valsts nodevu aprēķina 2% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.
Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Kristīne Miļevska saka, ka, skatot nostiprinājuma lūgumu, Zemesgrāmatas tiesnesis balstās vienīgi uz tiem datiem, kas ir šajā lūgumā un tam pievienotos dokumentos, nepieprasot nekādas papildu ziņas no iestādēm vai privātpersonām.
Tādējādi to dokumentu vai izziņu, kas ietekmē nodevu apmēru, sniegšana ir nostiprinājuma lūdzēju atbildība.
Kā skaidro amatpersona, līdz lēmumu taisīšanas brīdim Uldis Barānovs varējis papildināt savu lūgumu, iesniedzot iztrūkstošās ziņas un dokumentus. Bet Zemesgrāmatu likums neparedz iespēju papildināt nostiprinājuma lūgumu pēc lēmuma pieņemšanas.
Par atbalstu uzzināt var
Jautāta, kā var uzzināt par valsts piedāvāto atbalstu daudzbērnu ģimenēm, Zane Jēkabsone atbild, ka informācija par to ir tīmekļvietnes “www.godaģimene.lv” un mobilās lietotnes “3+ Ģimenes karte” atlaižu kataloga sadaļā “Valsts atbalsts”.
Savukārt sociālajos tīklos tiek publicēti aktuālie atbalsta programmas dalībnieku piedāvājumi daudzbērnu ģimenēm. Informācija pastāvīgi tiek sniegta arī ar mediju un valsts iestāžu, kā arī privātuzņēmumu starpniecību.
Zane piebilst, ka no 1. maija šīs kartes varēs saņemt arī ģimenes, kurā ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditāte.
Pašlaik fonds izsniedzis 94 850 “3+ Ģimenes kartes”. Pēc tā var spriest, ka ir pietiekami daudz iespēju uzzināt par šo valsts atbalstu, ja vien par to interesējas laikus.
Uldis gan vēl nav atmetis cerības panākt sev labvēlīgu šī strīda iznākumu. Rīgas apgabaltiesas spriedumu viņš pārsūdzējis Augstākajā tiesā. Viņa ieskatā īpašuma reģistrēšanas brīdī viņš bija triju bērnu tēvs, kas tomēr dod viņam tiesības izmantot valsts noteiktos atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm.
