Ko saka ministrija 3
Ar pašvaldības satraukušajiem jautājumiem devos meklēt atbildes uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ko darīs sadarbības teritorijas?
Aivars Draudiņš, VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos: “Mūsu ieskatā, šeit jāvirzās pakāpeniski. Vispirms radīt teritoriju ģeogrāfisko iedalījumu. Ja Saeima apstiprinās 29 sadarbības teritoriju modeli, tad ministrijas varēs pēc tā vadīties, plānojot savu sadarbību ar reģioniem. Mūsu piedāvājums satur uzdevumu valdībai līdz 2019. gada 1. martam sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts pārvaldes institūciju darbību pašvaldību sadarbības teritorijās. Tas gan nenozīmē, ka visos 29 centros būs tiešās valsts iestāžu nodaļas, jo daudzus jautājumus var nokārtot elektroniski un fiziska pārstāvniecība reģionā vairs nav nepieciešama.”
Jānis Eglītis, VARAM parlamentārais sekretārs: “Diskusijas par sadarbības teritoriju atbildību un funkcijām jau notiek. Mēs šeit runājam gan par veselības un sociālās aprūpes iestāžu tīkla sakārtošanu, ceļu un sabiedriskā transporta nodrošināšanu, komunālo saimniecību, valsts pārvaldes vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla uzturēšanu, uzņēmējdarbības veicināšanas projektu īstenošanu.”
Bet par kādu naudu šos sadarbības projektus varēs īstenot?
A. Draudiņš: “Pareizāk būtu domāt, nevis kur ņemsim naudu, bet kā efektīvāk izmantos jau pieejamo naudu, lai labāk apkalpotu cilvēkus, piesaistītu uzņēmējus un risinātu neplānotas problēmas.”
J. Eglītis: “Arī sadarbības teritorijas finansējuma jautājums ir rindas kārtībā. Šeit iespējams gan atsevišķs finansējums no valsts budžeta, gan arī sadarbības teritorijā ietilpstošo novadu maksājumi.”
Kas šīs teritorijas vadīs?
J. Eglītis: “Visticamāk, par darāmajiem darbiem un projektiem lems padome, kura sastāvēs no konkrētās teritorijas pašvaldību vadītājiem un atsevišķos gadījumos – arī valsts pārvaldes pārstāvjiem. VARAM uzskata, ka teritorijas pārvalde jāīsteno esošo resursu ietvaros. Visticamākais variants – organizatorisko darbu un sekretariātu nodrošinātu konkrētās teritorijas administratīvā centra pašvaldība esošā budžeta ietvaros.”
A. Draudiņš: “Būtiski uzsvērt, ka netiks veidots jauns pārvaldes līmenis ar papildu izmaksām! Tas notiks esošā budžeta ietvaros.”
Kā sastrādāsies ar jau esošajiem plānošanas reģioniem un vai netraucēs iesāktajiem pašvaldību sadarbības modeļiem?
J. Eglītis: “Ja plānošanas reģioni veiksmīgi strādās, tad varēs atrast sadarbības formātu. Šis variants jāpatur diskusijām. Katrā ziņā šie teritoriālie veidojumi viens otru neizslēdz, 29 sadarbības teritoriju modelī vieglāk pieņemt lēmumus attiecībā uz konkrēto vietu.”
A. Draudiņš: “Šī projekta mērķis nekādā gadījumā nav likt šķēršļus jau iesāktajiem sadarbības modeļiem. Tie varēs turpināt darboties!”
Kādēļ sadarbības teritorijas pēc mērogiem tik atšķirīgas?
J. Eglītis: “Atšķirības vienmēr būs. Tāda gluži vienkārši ir Latvijas realitāte ar metropoli Rīgu. Turklāt Rīga, Pierīgas novadi un Jūrmala ir ļoti cieši saistīti infrastruktūras un administratīvā ziņā, tādēļ bija loģiski to apkopot vienā sadarbības teritorijā, nevis sadalīt vairākās mazās. Taču būtiski, ka šoreiz vismaz ir noteikts minimālais iedzīvotāju skaits – 8000, kas ir objektīvs lielums, lai teritorija spētu patstāvīgi funkcionēt.”
Vai tā nav slēpta reģionālā reforma?
J. Eglītis: “Sadarbības teritorijas ietvarā veicināma pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, un tā, visticamāk, arī notiks. Mēs ne brīdi nešaubāmies, ka sadarbības teritorijas darbosies efektīvi. Un tas būs liels stimuls, kas veicinās pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos, jo cilvēki sāks uzdot jautājumu – kāpēc mums vajadzīgs novads, ja varam lietas nokārtot vienkopus sadarbības teritorijas administratīvajā centrā. Tas arī izskaidro, kādēļ šis piedāvājums saskaras ar tik lielu pretestību – pašvaldību vadītāji gluži vienkārši baidās par saviem krēsliem.”
