Sadarbojas jau tagad 3
Gan LPS un RACA, gan atsevišķu pašvaldību pārstāvji uzsver, ka novadi un pilsētas jau tagad sadarbojas. Turklāt arī ārpus VARAM piedāvājuma ģeogrāfiskajiem rāmjiem. Tā, piemēram, deviņas pašvaldības (Jūrmalas pilsēta, Tukuma novads, Jaunpils novads, Engures novads, Kandavas novads, Talsu novads, Dundagas novads, Rojas novads un Mērsraga novads) izveidojušas kopīgu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Piejūra” ar poligonu Talsos.
“Var piekrist, ka mazajiem novadiem ir grūtības vieniem pašiem realizēt atsevišķas funkcijas vai īstenot projektus, tādēļ sadarbība ir nepieciešama, bet tai jābūt brīvprātīgai, nezaudējot novadu autonomiju. Pašlaik pietrūkst informācijas, pēc kādiem noteikumiem VARAM piedāvātā sadarbība notiks, tādēļ nevaru pateikt ne jā, ne nē,” spriež Talsu mērs Edgars Zelderis.
Piesardzīga ir arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore: “Grūti izprast, kā šīs sadarbības teritorijas īsti darbosies, vai varēsim sadarboties ar novadiem arī ārpus šīs teritorijas. Piemēram, mums ir kopīgi tūrisma projekti ar Kārsavu, kas ieskaitīta citā sadarbības teritorijā. Tāda sajūta, ka ministrija šo projektu uzsākusi no nepareizā gala – tā vietā, lai piedāvātu kopīgu redzējumu, vispirms izstrādās tukšu formu un tad lipinās klāt tai darāmos darbus.”
Daži pašvaldību pārstāvji neoficiālās sarunās arī ironizē, ka notiek atgriešanās pie savulaik likvidētajām 26 rajonu padomēm. Pastāv arī bažas, ka valsts tiešā pārvalde varētu izmantot sadarbības teritorijas kā sabiedrotos nepopulāru lēmumu ieviešanā. Piemēram, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas kādā atsevišķā novadā likvidēt skolu, tad parasti pašvaldība cīnās pretim. Taču pēc sadarbības teritoriju izveides IZM varēs vienkārši paziņot – sak’, jūsu teritorijā iedzīvotāju skaits ir tāds, ka lietderīgāk būtu vienu skolu slēgt, izlemiet paši – kuru! Un tad nu sadarbības teritorijā ietilpstošo pašvaldību vadītāji, visticamāk, savā vidū atradīs vājāko un “noplēsīs” viņa skolu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pārējie tad saņems bez skolas palikušos skolēnus un viņiem sekojošo naudu. Līdzīgi arī lēmumos par uzņēmējdarbības uzsākšanu. Novada iedzīvotāji var izdarīt spiedienu uz savu mēru un nepieļaut savā apkārtnē kādu jaunu ražotni vai fermu. Taču daudz grūtāk būs to panākt, ja uzņēmējam zaļo gaismu būs devusi attīstības teritorija.
