Karsums: Tikai nesakiet, ka neesmu patriots 0
Mārtiņš Karsums, guvis 20 vārtus, šosezon kļuva par Rīgas “Dinamo” labāko hokeja snaiperi. Vai 26 gadus vecajam uzbrucējam tas palīdzēs dabūt labu līgumu Krievijā, bet varbūt Karsums nav atmetis cerības atkal spēlēt NHL?
Koijotu zīmogs
– Celis tevi pieviļ jau ne pirmo reizi. Vai savainojums ir hronisks?
– Pirmā operācija man bija jau Amerikas hokeja līgā, spēlējot Providensā, ja nemaldos, 2007. gadā. Līdz iepriekšējai sezonai neko nejutu, bet oktobrī mačā pret Fīniksas “Coyotes” pēc saskriešanās ar pretinieku celis sāka sāpēt, bet ne traki, tādēļ varēju nospēlēt visu KHL sezonu. Pēc tās celi operēja Vācijā, sāku gatavoties pasaules čempionātam, bet acīmredzot par ātru, un vajadzēja vēl vienu operāciju. Lietoju ceļa sargu, bet jebkurš kritiens ir risks, ka menisks atkal var ieplīst.
– Šī sezona “Dinamo” beidzās 10. martā. Ja celi operētu uzreiz, vai tu paspētu sagatavoties pasaules čempionātam?
– Grūts jautājums. Varbūt paspētu, taču varētu iznākt tāpat kā pirms gada, kad pasteidzos. Vairāki dakteri apspriedās un nolēma – bez ķirurģiskas iejaukšanās neiztikt. Tiešām gribēju spēlēt pasaules čempionātā: izlasei jauni treneri, jaunas emocijas, cita izspēles kārtība. Daži runā, ka nevēlos piedalīties tādēļ, ka man jau kabatā baigais līgums un es neesmu Latvijas patriots. Tas mani tracina. Viņi nezina patiesību. Es gribu turpināt karjeru, tāpēc nedrīkstu riskēt.
– Ko gribi pateikt līdzjutējiem, kuri tevi nosoda par atteikumu izlasei?
– Nekritizējiet, ja nezināt īstos iemeslus! Droši vien līdzjutējiem grūti saprast, kā ir sadzīvot ar traumām, spēlēt “uz špricēm”. Absurdi teikt, ka es neesmu patriots. Vienmēr esmu gribējis būt izlasē un tajā spēlējis ar lielu prieku. Naudai ar to nav nekāda sakara. Nevaru iedomāties sevi bez iemesla sēžam mājās. Lai atpūstos? To var izdarīt arī pēc pasaules čempionāta. Tā ir tikai sakritība, ka netieku divus gadus pēc kārtas. Ceru, ka mani sapratīs.
AHL līdz kaklam
– Latvijas izlases galvenais treneris Teds Nolans vairākkārt izteicies, ka Karsumam būtu jāspēlē NHL.
– (Smejas.) Viņš arī man to teica. Ko par to domāju? Nezinu… Iespējams, gribētos atgriezties NHL un pamēģināt. Man it kā bija iespēja sevi pierādīt, tomēr arī īsti nebija. Nospēlēju vienas sezonas beigas, vasarā parakstīju vienvirziena līgumu ar Tampabeju, bet izrādījās, ka komandas fārmklubā AHL ir vēl četri tādi kā es. Tādēļ bija maz cerību tikt “Lightning” sastāvā.
– Bet doma par atgriešanos NHL tev ir?
– Kaut kur zemapziņā. Divarpus gadus nospēlēju Rīgā un esmu ļoti apmierināts – ar komandu, līgu, tādēļ prom neraujos. Ar savu aģentu par NHL gandrīz neesmu runājis. Tampā par mani interesējušies, bet tikai virspusēji. Pirms diviem gadiem piedāvāja divvirzienu līgumu, es atteicos, un turpmāk viņi ar mani nav kontaktējušies. NHL klubiem ir skauti Eiropā, taču neviens mani nav uzrunājis, un pats neesmu par to domājis.
– Vai šis nav pēdējais brīdis? Pēc gada vai diviem varbūt vairs nebūs jēgas domāt?
– Nezinu, ko atbildēt. It kā gribu doties uz Ameriku, it kā negribu. Ja būs piedāvājums, tad domāšu, apsvēršu visus par un pret. Taču principā es būtu apmierināts, ja paliktu Rīgā.
– Ja no NHL atkal nāktu divvirzienu līguma piedāvājums, tu būtu gatavs cīnīties par savu vietu?
– Vairāk nē nekā jā. Pirmkārt, AHL ir zemāks līmenis nekā KHL, tāpēc es tur negribu spēlēt. “Lightning” aizpērn mainījās īpašnieki un visa vadība. Jaunais ģenerālmenedžeris Stīvs Aizermans manam aģentam teicis, ka zina Karsumu, zina, kā es spēlēju. Viņš gribēja mani atpakaļ, taču divvirzienu līgumam nepiekritu. AHL man ir līdz kaklam. Apskaužu Kasparu Daugaviņu, malacis. Viņam ir daudz stiprāks raksturs nekā man, izcīnīja savu vietu NHL. Varbūt es pats esmu vainīgs, ka nespēlēju NHL.
– Vai pēc divām sezonām Rīgā vari teikt, ka esi atguvis pārliecību par saviem spēkiem?
– Vienmēr jau gribas vairāk, bet kopumā esmu apmierināts. Prieks par iemestajiem vārtiem, taču piespēļu varēja būt vairāk. Šīs sezonas sākums bija slikts, deviņās spēlēs guvu tikai vienus vārtus, pārdzīvoju, ka nevaru iemest, jo iespēju bija daudz. Komandas biedri teica, lai nenokaru galvu. Pret “Vitjazj” nopelnīju 1+1 un atvēros. Sezonas beigās atkal punkti nāca grūtāk. Viens no iemesliem bija tas, ka pretinieki saprata, kā jāspēlē pret mūsu vairākumu, tāpēc grūtāk iemest.
– Vairākumu spēlējāt pēc Oļega Znaroka sistēmas?
– Jā, viņš izlasē to sāka, iepriekšējā sezonā Lauris, Miķelis un Troters arī tāpat spēlēja. Vienkārši iet cauri (smejas), paši brīžam nesaprotam, kāpēc. Interesanta izspēle, kad tu no nekā dabū kaut ko. Neko unikālu jau it kā nedarām. Izslēgšanas spēlēs “Torpedo” stratēģi gan bija mūs izpētījuši teicami, un nācās samainīt vairākumu – tad aizsargi meta, un arī līdz piektajai vai pat sestajai spēlei gāja cauri.
Krievijas mākonis
– Teici, ka gribētu palikt Rīgā. Kā sokas pārrunās ar “Dinamo”?
– Sarunas notiek, tās ir aģenta ziņā, es daudz neiejaucos. Viņš savu darbu māk darīt.
– Tavs vienaudzis un draugs Guntis Galviņš līgumu parakstīja ātri. Kāpēc tev nav jaunumu?
– Varbūt viņam kaut ko ļoti labu piedāvāja (smejas). Es nekur nesteidzos, pirms diviem gadiem līgumu parakstīju tikai nedēļu pirms treniņu nometnes sākuma. Visticamākais, ka palikšu Rīgā, jo līdz 28 gadu vecumam skaitos ierobežotais aģents, un tas samazina izvēles iespējas.
– Vai tevi vilina iespēja uzspēlēt kādā ambiciozā Krievijas komandā?
– Droši vien gribētu, bet vēlāk – uz vecumdienām. Man patīk spēlēt mājās, mums ir lieliski līdzjutēji. Daudzi ārzemnieki ir ar mieru uz Rīgu braukt par mazāku naudu, nekā piedāvā Krievijā. Tur dažas pilsētas nav pārāk pievilcīgas, ielido tādā kā mākonī, bet es nesaku, ka nekādā gadījumā nepiekristu tādā vietā spēlēt.
– Ģimene gatava doties tev līdzi jebkur?
– Jā, kaut vai uz Ķīnu. Atbalstīs, lai kur arī es spēlētu.
– Vai KHL spēles līmenis ir tuvāks NHL vai AHL?
– NHL – nav šaubu. To jau pārbaudes spēlēs varēja redzēt, ka KHL komandas nezaudē NHL komandām ar lieliem rezultātiem, Sanktpēterburgas “SKA” pat uzvarēja.
