Karstums – vienīgais boss jeb briesmas ir neizbēgamas. Kāds būs planētas pēdējais izaicinājums jau tuvā nakotnē? 12
“Ziņas par karstuma izraisītajām nāvēm būs tas, cik lielā mērā dzīves vide kļūs fiziski neapdzīvojama visiem – veciem un jauniem, vidēja vecuma cilvēkiem, veselajiem un slimajiem.”
Šajā raksta izvilkumā no grāmatas “Kabatas ceļvedis planētas briesmām” (WH Allen, 2025) autors Jakobs Tomē, Londonas Universitātes SOAS Ilgtspējīgas finanses centra profesors, aplūko eksistenciālu draudu, kas skar mūs visus: karstumu. Klimata pārmaiņu ietekmei pieaugot, Tomē apgalvo, ka karstums kļūs par risku, no kura neviens nevarēs izvairīties.
Mēs dzīvojam vietās, kuras appludinās pieaugošais jūras līmenis. Mūsu pārtikas ražošanas sistēmas ir atkarīgas no noteiktiem klimatiskajiem apstākļiem. Mēs esam izveidojuši ekonomiskas struktūras, tirdzniecības attiecības un sociālās dinamikas, kas balstās uz noteiktām temperatūrām, par to raksta Live Science.
Turklāt mēs neesam vieni šajā pasaulē, un
strauji mainīgais klimats apdraud floru un faunu, ar ko mēs dalām planētu. Daži no mums uzskata, ka tā ir problēma – lai gan, jāatzīst, ne visi.
Galvenie jautājumi ir šādi: Cik trauslas ir sistēmas pret mainīgo klimatu? Kādas ir sistēmas triecienu vai ietekmju izmaksas (piemēram, cilvēku pārvietošana no applūdušām vietām vai upuri ekstremālos laikapstākļos, ko klimata pārmaiņas padara biežākus)? Kādas ir pielāgošanās izmaksas? Kā mēs risinām šo efektu taisnīgumu un sadalījuma jautājumus? Un, pats galvenais, kādas ir izmaksas, lai vispār novērstu šīs ietekmes?
Tas īsumā ir klimata diskurss. Izņemot karstumu.
Karstums ir citāds stāsts, jo mēs nevaram dzīvot virs noteikta karstuma līmeņa.
Globālā sasilšana ir karstums, un karstums ir globālā sasilšana. Bet iemesls ir tas, ka tas rada gandrīz nevadāmu risku, ko nevar mazināt ar pielāgošanos, vismaz ne ar pašreizējo tehnoloģiju iespējām.
Tas atšķiras no gandrīz jebkuras citas klimata pārmaiņu ietekmes, raksta portāls. Mēs varam uzturēt dzīvesvietas zem jūras līmeņa, kā to pierāda Nīderlande ar dambjiem un pielāgošanos. Varbūt mēs to nevarētu izdarīt visur, un varbūt mēs izlemtu, ka ekonomiski tas nav tā vērts, bet vismaz mums ir līdzekļi, citēts autors.
“Mēs varam mainīt pārtikas ražošanas modeļus, ekonomiskās aktivitātes ciklus, mēs varam apūdeņot, mēs varam radīt ūdeni, mēs varam darīt visas šīs lietas. Dažām ir augstas izmaksas un dramatiskas nefinansiālas sekas veselībai, kultūras mantojumam un sabiedrības labklājībai. Bet tas ir izdarāms,” turpina autors.
Tomēr “karstums ir galīgais boss. Karstums ir citāds zvērs. Karstuma izraisītas nāves pašas par sevi var nešķist kaut kas jauns vai neparasts. Tās notiek visur, kad trauslie, slimie un vecie nespēj regulēt ķermeņa temperatūru karstās vasarās.”
Arī jaunie var kļūt par upuriem. Viens no pirmajiem “pierādītajiem” klimata pārmaiņu upuriem ir 6 gadus vecs zēns no Tojotas, Japānā, kurš sabruka parkā rīta ekskursijas laikā un līdz pēcpusdienai bija miris.
Šādas nāves klimata pārmaiņu dēļ kļūs biežākas, bet, protams, kā jebkurš sevi cienošs klimata skeptiķis vai noliedzējs jums teiks, mēs varam sagaidīt arī mazāk nāves gadījumu no aukstuma.
Patiesi, kā rakstīts grāmatā, ir pamats uzskatīt, ka no tīri temperatūras viedokļa ar temperatūru saistītā mirstība pēdējās desmitgadēs ir samazinājusies, ne tikai pateicoties labākai pielāgošanai, bet arī siltākām ziemām.
Laika gaitā, kad globālā sasilšana tuvojas 1,5 un 2 grādiem pēc Celsija virs pirmsindustriālā līmeņa – tas būs līdz pat 10 miljoniem klimata izraisītu nāves gadījumu gadā līdz gadsimta beigām, saskaņā ar dažām aplēsēm (neskaitot netiešos nāves gadījumus no klimata izraisītas nabadzības, konfliktiem utt.).
Jaunums par karstuma izraisītajām nāvēm būs tas, cik lielā mērā dzīves vide kļūs fiziski neapdzīvojama visiem – veciem un jauniem, vidēja vecuma cilvēkiem, veselajiem un slimajiem.
