Karstums draud ar zivju bojāeju audzētavās, uz kompensācijām LAD visi var necerēt 4
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tie dīķsaimnieki, kam pagājušajā gadā lielā karstuma dēļ gāja bojā zivis, vēl šodien Lauku atbalsta dienestā (LAD) var pieteikties kompensācijām. Tiesa, tas notiek gadu pēc paša fakta. Speciālisti to skaidro ar sarežģīto saskaņošanas procesu ar Eiropas Komisiju (EK).
Cieš mazie
Jāatgādina, ka 2021. gada vasarā, kad ūdens temperatūra pakāpās virs +25 grādiem, vairākiem zivju audzēšanas uzņēmumiem bojā gāja aptuveni 90 tonnas zivju – galvenokārt varavīksnes foreles.
Latvijas Zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis zina teikt, ka karstuma dēļ cieta vairāki mazi uzņēmumi, kas realizēja savu produkciju līdz 10 tonnām. Dažiem no tiem bojā gāja visas zivis, tāpēc likumsakarīgs jautājums, vai šie uzņēmumi vispār turpinās savu biznesu.
Solītais atbalsts paredzēts par varavīksnes foreļu un arktisko paliju apjomu, ko uzņēmums zaudējis karstuma dēļ. Paredzēts izmaksāt atbalstu četrus eiro par vienu kilogramu zaudēto zivju.
Atbalsta saņēmējam nedrīkst būt nodokļu parādi vairāk par 1000 eiro, tam nedrīkst būt maksātnespējas process un jāievēro citi nosacījumi. Turklāt tam jāapņemas nepārtraukt darbību zvejniecības un akvakultūras nozarē vismaz trīs mēnešus pēc atbalsta saņemšanas.
Asociācijas izpilddirektors sacīja, ka atbalsts par bojāgājušajām zivīm bija nepieciešams jau pērn, taču dažādu ES normatīvu un saskaņošanas dēļ kompensācijām var pieteikties tikai tagad. Ziņģis zina vairākus audzētājus, kas noteikti iesniegs savus pieteikumus, to gan nedarīšot visi cietušie, jo daļai zaudējumus kompensējis cits bizness. Nav zināms, vai skādes dēļ kāds uzņēmums ir pārtraucis savu rūpalu.
Zemkopības ministrijā “Latvijas Avīze” uzzināja, ka kārtība šādu kompensāciju saņemšanai nav vienkārša, jo tā bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Sākumā bija jānovērtē zivju audzētāju zaudējumi un jāsagatavo informatīvais ziņojums valdībai.
Kad ziņojumu valdība akceptēja un solīja, ka nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem būs, tad šo jautājumu vēl vajadzēja saskaņot ar EK un šis process ilga aptuveni pusgadu, pastāstīja Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Kompensācijām var pieteikties tie akvakultūras nozarē strādājošie, kuru zivis pērn gāja bojā karstuma dēļ – gan identificētie, gan, iespējams, vēl neidentificētie, kas nedarbojas asociācijā. Visiem pretendentiem nepieciešami vairāki dokumenti, kas ļautu pierādīt zivju bojāejas faktu.
Var ietekmēt tropiskās naktis
Šogad situācija dīķsaimniecībā esot labāka nekā pērn – zina teikt asociācijas vadītājs. Arī karstums nav bijis tik ilgstošs kā pagājušajā gadā, tomēr dažas problēmas jau skar atsevišķus zivju audzēšanas veidus.
Tiesa, zivju stāvokli varot ietekmēt arī tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nenoslīd zemāk par 20 grādiem, kas neļauj atdzist ūdenim. Šādā gadījumā zivis var ciest līdzīgi kā pērn ekstremālajos laikapstākļos.
Visiem zivju audzētājiem jāizvērtē audzēšanas apstākļi un, kā norāda Mārcis Ziņģis, svarīgi ievērot pareizu audzēšanas praksi, ierobežojot zivju barošanu, sekojot ūdens temperatūrai un ūdens kvalitātei.
Tāpat jāizvērtē iespējas ūdeni atvēsināt, taču ne visiem dīķsaimniekiem tas iespējams. Arī N. Riekstiņš skaidro, ka šogad vēl nav bijuši signāli par karstuma dēļ bojāgājušām zivīm, taču karstums turpinās.
Lai meklētu risinājumu līdzīgiem gadījumiem, nozare sākusi sarunas ar apdrošinātājiem. N. Riekstiņš sacīja, ka apdrošinātāji izstrādās savu piedāvājumu un nozare diskutēs par tā ieviešanu.
Viens no variantiem – kompensēt daļu no apdrošināšanas polišu iegādes.
