Vectēvs 0
80. gados Iglesiasu ģimene pārcieta smagu pārbaudījumu: Hulio tēvu nolaupīja basku teroristi un pieprasīja ģimenei izpirkuma maksu divu miljonu dolāru apmērā. Hulio ar brāli bija savākuši naudu, bet vairs necerēja ieraudzīt tēvu dzīvu. Par laimi, viss beidzās labi. Pēc divdesmit dienu gūsta policija viņu atbrīvoja. Šis atgadījums bijis liels pārdzīvojums gan Hulio, gan Enrikem. Pateicoties šim notikumam, Hulio sapratis, cik svarīgs viņam ir tēvs. Kopš brīža, kad viņu atbrīvoja, abi kļuva gandrīz nešķirami. Turpmākos 25 gadus – līdz pat Hulio tēva nāvei – abi kļuva par kompanjoniem un draugiem. Viņi gandrīz ik vakaru ieturēja kopīgu maltīti, tēvs devās ar Hulio uz koncertiem. Viņš nodzīvoja laimīgu mūžu un nomira 91 gada vecumā.
Hulio intervijās ar lepnumu stāsta par savu tēvu, kurš bija talantīgs ārsts, savulaik viens no labākajiem ķirurgiem Spānijā. Viņš izcēlies ar nepārspējamu disciplīnu – bija īsts darbaholiķis. “Dakteris Iglesiass – mans elks. Bieži atceros viņu dažādās dzīves situācijās, bez viņa padoma es būtu izdarījis daudz kļūdu. Tēvs man ieaudzināja iekšējo brīvību, no viņa es mantoju kvēlo kaisli pret dzīvi. Mana māte, protams, arī bija brīnišķīgs cilvēks. Bet māte – tā ir mīlestība, savukārt tēvs – vairāk nekā mīlestība. Tā ir manas dzīves galvenā mācība.”
Hulio uzskata, ka viņa tēva gēnus visvairāk mantojis dēls Enrike. Abiem esot vienāda attieksme pret dzīvi: “Mūs trīs – tēvu, mani un Enriki – apvieno stiprs raksturs, stingra disciplīna un mīlestība uz dzīvi.”
