Karstasinīgais duelis: tēvs un dēls Hulio un Enrike Iglesiasi 0
Autore – Anda Kaļinka
Viņus bieži salīdzina – un atrod starp viņiem tikpat daudz līdzību, cik atšķirību. Bet ir pāris faktu, kas abus gluži noteikti apvieno – asinsradniecība un nodarbošanās. Viņi ir tēvs un dēls. Un abi dzied. Par mīlestību, protams!
Divkauja
Sabiedrības jaunākajai paaudzei tuvāks un atpazīstamāks ir Enrike Iglesiass, bet vecākajai – viņa tēvs Hulio Iglesiass. Hulio publika – jau pieauguši cilvēki, kuri iecienījuši labu, melodisku mūziku. Enrike Iglesiass jo projām sev piesaista jaunas meitenes, kuras izskatīgais latīņamerikāņu dziedātājs galvenokārt valdzina ar savu ārieni, tostarp arī samtaino balsi. Hulio savās intervijās patīk pajokot, savukārt Enrike ir vairāk filosofiski noskaņots, viņš tver dzīvi emocionālāk un ir romantiķis, atšķirībā no tēva, kurš slavens ar siržu lauzēja reputāciju. Hulio allaž ģērbjas stilīgi un izmeklēti, savukārt Enrike dod priekšroku personiskam komfortam un visbiežāk iziet uz skatuves T kreklā un džinsos.
Taču tad, kad tieši tajā dzīves posmā abu ceļi krustojās, viņu attiecības piepeši kļuva par pastāvīgu sāncensību. Jāpiebilst, ka Hulio, pats būdams dziedātājs, kategoriski iebilda pret dēla vēlmi sekot viņa pēdās. Taču Enrikes uzticība savam sapnim, talants un, iespējams, arī gēni, tomēr aizveda abus pa vienu ceļu. Viņi vienlaikus rīkoja koncertus, viņus vienlaikus arī nominēja Grammy balvai, kā arī skaitīja, kuram no viņiem izdevies pārdot vairāk disku. “Esmu laimīgs par savu tēvu!” teicis Enrike. Tādās pašās domās Hulio bija par Enriki: “Viņš ir lielisks puisis! Viņam ir gan talants, gan šarms, gan apņēmība. Dažkārt skatos uz viņu un domāju: “Viņš ir tik jauns, un viņam jau ir tādi panākumi!” Esmu par viņu sajūsmā!”
Taču 1996. gada jūnijā starp tēvu un dēlu uzplaiksnīja īsta greizsirdības dzirksts. Konflikts sākās pēc tam, kad Hulio presei bija teicis: “Enrike itin nemaz neprot dziedāt…” Enrike toreiz to komentēja šādi: “Es jau šobrīd esmu ne mazāk populārs par tēvu. Bet pēc desmit gadiem dziedāšu daudz labāk par viņu.” Sacensība bija sākusies. Noskaidrojās, ka pēdējo divu gadu laikā (no 1994. līdz 1996. g.) Spānijā bija pārdoti deviņi miljoni Enrikes, bet tikai pieci miljoni viņa tēva disku. Un tad Hulio vairs nevarēja likties mierā: viņš noorganizēja koncertus gan sev, gan dēlam. Žurnālisti to nosauca par “lielo greizsirdības tūri”. Viņi uzstājās dažādās Spānijas pilsētās un satikās Madridē. Pirmo sakāvi Hulio piedzīvoja, kad lidostā ieraudzīja, ka viņa dēlu septiņos no rīta pie lidmašīnas trapa sagaida ap 700 pielūdzēju. Diemžēl Hulio torīt bija gluži viens…
