44 dienu ilgais karš Kalnu Karabahā un citi karstie punkti 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
44 dienas ilgais karš Kalnu Karabahā
noslēdzies ar armēņu armijas smagu zaudējumu, kas varēja beigties arī ar pilnīgu katastrofu, ja vien netiktu panākta vienošanās par pamieru. Vairāk nekā 2317 kritušu karavīru, liels daudzums iznīcinātas tehnikas un sagruvis mīts par neuzvaramo armēņu armiju, kam netrūka drosmes, taču nebija ko likt pretī ar XXI gadsimta ieročiem karojošajai Azerbaidžānas armijai.
Azerbaidžānas pilsētās un laukos
pēc pamiera noslēgšanas 10. novembrī valdījis liels prieks par uzvaru karā, atgūstot lielāko daļu pirms 26 gadiem zaudētās teritorijas. Tiesa, atšķirībā no Armēnijas autoritārā prezidenta Ilhama Alijeva vadītā Azerbaidžāna nav paziņojusi par savas armijas zaudējumiem.
Attēlā: Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs ar kundzi Meribanu Alijevu hospitālī apciemo azerbaidžāņu karavīrus.
Baltkrievijā pēdējās nedēļas laikā
samazinājies protestu mērogs pret pašpasludināto prezidentu Aleksandru Lukašenko, kas, spriežot pēc izturēšanās, nav paredzējis atteikties no spēka lietošanas pret savas valsts pilsoņiem.
Attēlā: represijas pret miermīlīgiem protestētājiem Minskā.
Lai arī Donbasa frontē
salīdzinājumā ar aizvadīto vasaru šāvieni skan ļoti reti, daudzi ukraiņu politikas eksperti uzskata, ka nevajadzētu pārlieku uzticēties šim klusumam, bet gan attīstīt savus bruņotos spēkus par modernu 21. gadsimta armiju.
Attēlā: ukraiņu karavīri sagatavo ieroci kaujai frontes pozīcijās Krimskas ciematā Luhanskas apgabalā aizvadītajā vasarā.
Gruzijas opozīcija
daudz vairāk nekā pēc visām citām iepriekš aizvadītām vēlēšanām ir pārliecināta, ka valdošā partija, ko vada promaskaviski orientētais oligarhs Bidzina Ivanišvili, ir nozagusi balsis oktobra beigās aizvadītajās vēlēšanās. Astoņas opozīcijas partijas kategoriski pieprasa mainīt Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu un sarīkot jaunas vēlēšanas.
Attēlā: opozīcijas atbalstītāji mītiņā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi.
Lietuva parakstījusi līgumu ar ASV par četru helikopteru “Black Hawk” iegādi,
ziņu aģentūru BNS informējusi aizsardzības ministra Raimunda Karobļa preses sekretāre Vita Ramanauskaite. No Lietuvas puses līgumu parakstījis aizsardzības ministrs, kas šobrīd uzturas vizītē Vašingtonā, no ASV puses – aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Kristofers Millers.
Līdz ar jaunajiem lidaparātiem, kas Lietuvas Bruņotajos spēkos aizstās padomju ražojuma helikopterus “Mi-8”, Lietuva saņems rezerves daļas, papildu aprīkojumu, kā arī apmācību, remonta un loģistikas pakalpojumu paketi.
Piecu gadu laikā Lietuvai par to būs jāsamaksā 213 miljoni dolāru (181 miljons eiro). ASV valdība finansiāli atbalstījusi šo pirkumu ar 30 miljoniem dolāru (aptuveni 26 miljoniem eiro).
Pirmos helikopterus Lietuva varētu saņemt 2024. gada beigās.
Par plāniem pirkt no ASV helikopterus “Black Hawk” Lietuva pirmo reizi paziņoja pērn. Sākotnēji bija paredzēts iegādāties sešus lidaparātus, bet sarunu gaitā nolemts pirkt četrus. Vēl divus helikopterus Lietuva varēs iegādāties nākotnē.
Helikopteri “Mi-8”, ko Lietuvas Bruņotie spēki izmanto pašlaik, kalpo jau ceturto gadu desmitu, ir stipri nolietoti, ekspluatācija izmaksā dārgi, tie bieži bojājas, bet remontu apgrūtina komplicētā rezerves daļu piegāde no Krievijas.
Kā iepriekš norādījis Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis, jaunie lidaparāti ļaus sniegt kājniekiem atbalstu no gaisa, operatīvi pārvietot nelielas vienības, tos varēs izmantot arī medicīniskajai evakuācijai, civilajām meklēšanas un glābšanas operācijām.
Aizsardzības ministrija savukārt uzsvērusi, ka tā paša ražotāja helikopteru platformu iegādājušies aptuveni trīsdesmit pasaules valstu, tai skaitā Latvijas, Dānijas, Polijas un Zviedrijas, bruņotie spēki, tādēļ Lietuvai šis pirkums palīdzēs labāk sadarboties ar stratēģiskajiem un reģionālajiem partneriem.
Latvija 2018. gadā ar ASV parakstīja starpvaldību līgumu par četru jaunu helikopteru UH-60M “Black Hawk” iegādi. / LETA
