Karstākais zemeņu laiks 12
Latvijā šajā gadā tiem zemeņu audzētājiem, kas uzstādījuši laistīšanas ierīces, izaugusi laba raža. Zemeņu audzētāji cer uz Polijā audzēto ogu importa apsīkumu un vietējo zemeņu cenas stabilizēšanos 2 – 3 eiro līmenī. Tirdzniecības vietās aizvien ir sastopami pārdevēji, kas no citām valstīm ievestās ogas uzdod par vietējām un šā iemesla dēļ pārdod dārgāk. Pašu uzņēmēju cīņa pret negodīgajiem pārdevējiem dod rezultātus. Pērn Latvijā nedaudz (no 481 līdz 499 ha) palielinājās zemeņu stādījumi, tomēr daudz būtiskāk – no 904 līdz 1343 tonnām – kāpa arī zemeņu kopraža. Likumsakarīgi, ka būtisks bija arīdzan vidējā ražības rādītāja lēciens – no 18,8 cnt/ha līdz 26,9 cnt/ha. Viens no Latvijā lielākajiem zemeņu audzētājiem SIA “Lubeco” Ārlavas pagastā ogu lasīšanai zemeņu laukā iegādājies mehanizētu tehnoloģiju – uz segtas platformas, kuru velk traktors, guļus stāvoklī atrodas 14 ogu lasītāji. “Lubeco” saimnieces Zanes Silgales dēls, 11 mēnešus vecais Kristaps (attēlā) novērtē lieliskās ogas – vienā reizē viņš notiesā 10 zemenes.
Ar platformu 2,5 reizes ražīgāk
Darba ražīguma celšanai zemeņu laukā Ārlavas pagasta “Puriņos” viens no Latvijā lielākajiem zemeņu audzētājiem SIA “Lubeco” pirms divām nedēļām, visticamāk, pirmais Latvijā sāka izmantot Igaunijā noskatītu un pirktu mehanizētu tehnoloģiju. Tās vissvarīgākā sastāvdaļa ir segta platforma, kuru velk traktors. Zemeņu lasīšana notiek, strādniekiem atrodoties guļus stāvoklī uz platformas piestiprinātiem matračiem. Uz platformas atrodas 14 ogu lasītāji. SIA “Lubeco” saimniece Zane Silgale teic, ka ogu lasītāji uz platformas nolasa 2,5 reizes vairāk ogu, nekā vācot tās atsevišķi uz lauka. Ogu lasītāji par vienas stundas darbu uz platformas nopelna 2,5 eiro (uz rokas). Pārtraukums, kuru ieskaita darba laikā, ir ik pēc pusotras stundas. Salīdzinājumam – par viena kilograma ogu lasīšanu ar rokām saimniecībā maksā 40 – 43 centus. “Ar platformas pirkumu esam mainījuši zemeņu plūsmu, patlaban ogas ir mazāk jānes ar rokām,” vēl vienu priekšrocību nosauc Z. Silgale. Ik dienu “Lubeco” pircējiem ved 1 – 1,5 tonnas ogu, ko vāc 7 ha platībā. Šonedēļ saistībā ar saulaino un karsto laiku ik dienu vāks, visticamāk, trīs tonnas zemeņu.
SIA “Lubeco”, visticamāk, vienīgajam Latvijā pieder datorprogramma, kas ļauj fiksēt, cik daudz ogu kurā brīdī ir salasīts. Katram ogu lasītājam, kas ogas lasa uz lauka, ir piešķirts svītrkods, to uzlīmē uz kastes. Ogu svērējs fiksē zemeņu šķirni, kvalitāti un lauku. Svītrkods ir arī platformai.
Platformas vilkšanai ir jābūt pietiekami lēnai, lai ogu lasītāji paspētu zemenes salasīt. Problēma ir tā, ka vien ļoti nedaudzi spēkrati var braukt ar vajadzīgo 100 metru stundā lielo ātrumu. Nesen Silgaļi nopirkuši “Case” traktoru, kas var nodrošināt 120 m/h kustības ātrumu.
“Lubeco” šogad pirmās ogas uz lauka sāka vākt tik agri kā nekad – 28. maijā. Ogas ir stādītas tādā secībā, lai stādi ražotu visu vasaru.
Var ēst, cik lien
Saimniecība pirms trīs gadiem izveidoja zīmolu “Latvijas zemenes”, kas katrai kastītei redzams uz etiķetes. Patlaban notiekot tā reģistrēšana. Zane teic, ka Talsos neesot Latvijā audzēto zemeņu “viltojumu”, tomēr Rīgas Centrāltirgū esot gan. “Lubeco” ir divas tirdzniecības vietas Rīgas Centrāltirgū, nakts tirgū un vairumtirgotājiem, kas saimniecības zemenes pārdod arī citos tirgos un lielveikalos.
Saimniecībā bez svītrkoda ir izveidota arīdzan automatizētā ogu laistīšana un stādīšana, ogas lasa divas komandas.
Ogu lasītāji zemenes saimniecībā var ēst, “cik tik lien” – tas esot ielikts izcenojumā par darbu. Apēdot arī – līdz pat pusotram kilogramam dienā.
“Lubeco” strādniece, pensionāre Brigita Ešenvalde teic, ka jaunieši ar ogu lasīšanu saimniecībā pelnot aptuveni 30 eiro dienā. “Tiem, kam veselība laba, uz platformas lasīt ogas nav grūti. Mana mugura to darbu netur. Pelnu 15 – 20 eiro dienā ar ravēšanu vai ogu lasīšanu. Bet kopā ar meža ogu lasīšanu pa visu vasaru nopelnu 3000 eiro. Man patīk strādāt,” tā ņiprā un runīgā pensionāre. Viņa piebilst – ļoti svarīgi, ka saimnieki no Dundagas un citām vietām darbiniekus uz darbu atved un darba dienās ved mājup ar autobusiņu.
Cik ienesīgas?
“Mums ir jādomā par eksportu. Latvijā audzētās zemenes var pārdot arī Igaunijā, Zviedrijā vai Somijā, kur tās ienākas vēlāk. Ogas varētu arī vest uz lielveikaliem – ar nosacījumu, ka ik dienu būtu jauns pievedums, lai pircēji varētu saņemt svaigu produktu,” nākotnes ieceres ieskicē Zane.
Cik ienesīgas ir zemenes? “Lubeco” saimnieks Dzintars Silgalis teic, ka lielo zemeņu cenai krītot zem diviem eiro un mazo ogu cenai – zem viena eiro, “galus kopā vairs savilkt nevarēs”. Vakar lielās “Lubeco” zemenes (ar vismaz 3 cm diametru) mazumtirdzniecībā maksāja 3,5 – 4 eiro, mazās zemenes – no 1,8 līdz 2,5 eiro par kilogramu. Šajā nedēļā vietējo zemeņu būs vairāk un tās maksās lētāk.
Šo prognozi apstiprina arī Mālpils pagasta z/s “Lazdukalns” saimnieks Andris Apsītis, kura saimniecība zemenes audzē 14 ha platībā. Viņš negatavojas mehanizēt zemeņu vākšanu un vērš uzmanību, ka šajā gadā ļoti daudz ogu vākšanā palīdzot studenti.
“Lubeco” saimnieki atzinīgi vērtē valdības lēmumu, kas ļauj par laukstrādniekiem maksāt 15% lielu nodokli.
Maldina ar Laidzes vārdu
Biedrības “Latvijas dārznieks” vadītājs Jānis Bērziņš teic, ka šajā gadā ir vērojami uzlabojumi nezināmas izcelsmes zemeņu kontrolē, tomēr darāmā aizvien ir daudz. J. Bērziņš kritizē Rīgas Centrāltirgu, kura pārstāvji bija uzaicināti, tomēr neieradās uz pēdējo LOSP sanāksmi aizvadītajā trešdienā. Centrāltirgū aizvien vērojama situācija, ka, ierodoties pārbaudītājiem no Pārtikas un veterinārā dienesta un VID, kontrolieri paspēj pārbaudīt 1 – 2 tirdzniecības vietas. Citi pārdevēji pa šo laiku kaut kur ir pazuduši. “Rīgas Centrāltirgus nav ieinteresēts pārdot saimniekiem īstermiņa tirdzniecības atļaujas,” uzskata J. Bērziņš.
Bet acīmredzamākie pārkāpumi esot izbraukuma tirdzniecībā. Pārdevēji sākotnēji ievestās zemenes uzdevuši par vietējām un pārdevuši no busiņiem. Lielākai ticamībai daļa ogu bijušas Latvijā audzētas. Kad pārbaudītāji aktivizējušies, tad pārdevēji ar ogu kastēm atstāti pie tirdzniecības vietām.
Par vienu šādu gadījumu redakcijai pavēstīja Laidzes pagasta zemeņu audzētājs Uģis Puriņš. Viņš ogas audzē astoto gadu un patlaban atrodas pārējas periodā bioloģiskās saimniecības statusa iegūšanai. Saimnieks ir pazīstams ar augstas kvalitātes zemenēm, viņa ogas novadā zina kā “Laidzes zemenes”. Uģis bijis pārsteigts, kad kāds cits Laidzes pagastā reģistrēts cilvēks pie trīs Talsu “TOP” veikaliem un arīdzan Valdemārpilī sācis pārdot Polijā audzētās zemenes ar norādi, ka tās ir Laidzes zemenes. Pēc iesnieguma uzrakstīšanas PVD un municipālajai policijai pagastā veikta pārbaude. Secināts, ka šim pārdevējam ir saimniecība, taču ogas viņš neaudzē, pārdošana nav saskaņota ar pašvaldību, un viņam sastādīts administratīvo pārkāpumu protokols. Vakar sazvanīts pa tālruni, saimnieks man piedāvāja Latvijā audzētās zemenes. Kad sāku iztaujāt sīkāk, viņš nometa tālruņa klausuli.
“Patlaban tā jau nav vairs cīņa par zemenēm. Tā ir cīņa par principiem, pēc kādiem mēs savā valstī dzīvojam,” tā U. Puriņš. Viņš teic, ka 5 – 6 Talsu novada saimnieki ir gatavi apvienoties, lai garantētu viens otra ogām Latvijas izcelsmi.
