Karstajā laikā NMPD mediķi aicina neuzturēties tiešos saules staros un pietiekami daudz dzert ūdeni 3
Lai karstajā laikā saudzētu savu veselību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi iesaka būt piesardzīgiem – pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties tiešajos saules staros, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrums, izvēlēties atbilstošu apģērbu un parūpēties par bērniem un sirmgalvjiem.
Kā aģentūrai LETA skaidroja NMPD, karstajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu pavadīt pludmalē, dienas vidū strādāt dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā – no plkst.10 līdz plkst.16.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Tāpat NMPD norāda, ka svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu galvassegu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Bērni arī var pārkarst, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
NMPD vērš uzmanību, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību, tāpēc ar ģimenes ārstu būtu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tajā skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, ir pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību, norāda NMPD. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir jādzer ūdens pietiekamā daudzumā.
NMPD aicina ņemt vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt šķidrumu vairāk nekā parasti, padzeries vēl pirms parādās slāpes. Lai kompensētu svīšanas rezultātā zaudēto šķidrumu, vēlams dzert ūdeni, negāzētu vai vāji mineralizētu. Nav ieteicams dzert saldinātos dzērienus vai lietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.
Tāpat mediķi aicina plānot savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, būtu jāizvairās no ilgstošas uzturēšanās atklātā saulē.
Ja, lietojot sejas masku, elpošana kļūst apgrūtinoša, būtu jāpārliecinās, ka atrodies vismaz divu metru attālumā no citiem, un jānoņem maska. Ja tomēr jādodas ārā, jāvelk gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Lai nepieļautu galvas sakaršanu, jālieto gaišu plāna auduma galvassegu. Tāpat jāgādā, lai vienmēr līdzi būtu dzeramais ūdens – jāpadzeras ir regulāri visas dienas garumā. Pilsētās uz ielas būtu jāturas ēnas pusē.
Ja uz ielas paliek pārāk karsti, būtu jāmēģina atrast vēsāka vai ēnaināka vieta, kur jūtama vēja pūsma un padzeries ūdeni. Karstajā laikā palīdz arī regulāra noskalošanās viegli vēsā ūdenī.
Mediķi arī aicina ievēro piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī, jo šādās reizēs gaidītā veldze var nomainīties ar pēkšņiem sirds ritma traucējumiem un kļūt pat par pēkšņas nāves cēloni.
Ja gados vecākie tuvinieki dzīvo vieni, tad karstajās dienās būtu biežāk jāaprauga vai jāsazvana viņus, lai painteresētos par viņu pašsajūtu. Ja kaimiņos dzīvo vientuļš seniors, NMPD aicina būt iejūtīgiem, biežāk apraugot viņu un palīdzot, ja nepieciešams.
NMPD skaidro, ka pārkaršanas gadījumā cilvēkam var sniegt palīdzību atguldot viņu ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvojot no silta vai spiedoša apģērba. Ja cietušais lieto sejas masku, to būtu jānovelk, turklāt ieteicams likt vēsas mitras kompreses uz pieres, krūtīm vai apslacīt ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis. Jācenšas arī radīt vēja plūsmu, dzesējot cilvēku. Ja persona nevemj, tad jādod dzert daudz ūdens – veselam pieaugušajam var dot pat vienu līdz diviem litriem dzeramā ūdens dažu stundu laikā, bet tas jādara pakāpeniski.
Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas strādā darba dienās no plkst.17 līdz plkst.8, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.
Ja minētie pasākumi nepalīdz vai vājums ir izteikts, it īpaši, ja ķermeņa temperatūra sākusi strauji paaugstināties, ir vemšana, sākas apziņas traucējumi, krampji, tad jāsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz ārkārtas tālruni 113.
