Egils Līcītis: Kaut kur taisies kandidēt? 0
Šis ir divkārt vēlēšanu gads, tāpēc kaimiņi, paziņas, sen neredzējušies draugi, satiekoties viens otru karsti izklaušina – kaut kur taisies kandidēt? Un patiešām, kas zina, kāda kuram Zirga gadā atspīd cūkas laime. Izklausās pēc pasakas? Nieki, katrs var tikt Eiroparlamenta vai Saeimas deputātos tikpat elementāri kā doties ekskursijā uz Panevēžu. Lai gan tautā par politiķiem nav necik pozitīvākas domas kā par kukaiņiem, lai gan latvieši iekvēlojas stāties partijās ar ievērojami mazāku entuziasmu, nekā gāja strēlniekos, amatvietas mēdz būt dikten ienesīgas. Kāpēc tikai sirdī būt nacionālromantiķim auseklītim vai nēsāties apkārt kā konservatīvam kraķim, ja var organizēties kopā ar līdzīgi domājošiem un vienīgi dekorēties labējo centristu biezi apdzīvotajā nometnē.
Protams, ja dzīvē ir cildens sapnis, piemēram, iesist ķepu pakalpojumu biznesā un kādudien atvērt ķīmisko tīrītavu, lai kalpotu Visu augstajam tik uzcītīgi un katoliski, lai kādā tālā Āfrikas zemē jūs ieceltu par pāvestu Nunciju, politiskajai karjerai labāk atmest ar roku. Taču rodas apstākļi, kad tagadne šķiet bezvērtīga un arī nākotne ar švakām izredzēm. Uz jums, teiksim, masīvu spiedienu izdara laulene, zāģēdama – ko esi sasniedzis, mūždien vāļādamies uz dīvāna! Vai varbūt esat kritis tik zemu, ka esat spiests ieturēties zupas virtuvē un mājot vārtrūmē? Štrunts, kamēr pilsoniskā apziņa nav dzisusi, varat atkal būt kārtīgs kniebējs un velna pulveris! Deputātam nepieciešamas tikai dažas noderīgas īpašības. Ka aizraujaties ar šahu vai dambreti, ir nešaubīga intelekta pazīme. Ka neesat čekas maisos. Tas niķis, ko vienmēr aizrāda, mākat cilvēkiem krist uz nerviem, Saeimā no defekta pārvēršas par efektu. Nav obligāti, bet no pēdējiem psihologu pētījumiem izriet, ka ieteicams, lai deputāts būtu ziķerīgs vīrietis. Citādi, ziniet, daudz kas salaists dēlī. Politikā ejot, nav jāuztraucas, ka trūkst zināšanu. Tur neviens nav rada nedz Stīvenam Hokingam, nedz Konfūcijam. Pietiks, ka esat apaļīgs un sejas vaibstos tik labsirdīgs, ka pēc izskata atgādināt Margaritas Stārastes Zīļuku. No jums prasīs tikai mūžīgu uzticību ideāliem, kolīdz svaigs kā gurķītis iesoļosiet birojā ar aizpildītu iestāšanās anketu. Partijas beibes jūs nomīļos – galvenais, parakstieties zem katras murgogrāfijas, ko dāmas liek priekšā. Protiet radīt par sevi iespaidu – rudenī jau būsiet zirgā par izglītības vai veselības ministru. Paziņām atkal būs ko runāt. Šitas čal’s, ko ziemā satikām pie šņabenes. Nokandidējis un tālu ticis!
