Karstais kartupelis Eiroparlamentā: deputāta ētika 27
Valdis Bērziņš, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Eiroparlamenta vadība, atbildot uz Katargeitas korupcijas skandālu, solīja vērienīgas reformas ētikas jomā, taču deputātu politiskā piederība dažādām frakcijām un viedokļu atšķirība līdz šim nav ļāvusi pieņemt iedarbīgu un juridiski saistošu ētikas kodeksu, aprobežojoties ar birokrātiskām atrunām un savstarpējām apsūdzībām.
Atgādināsim, ka Katargeita sākās pēc pērn rudenī Katarā notikušā Pasaules futbola čempionāta, kad Eiropas Parlamenta viceprezidente Eva Kaili tika apsūdzēta par dalību noziedzīgā organizācijā, naudas atmazgāšanu un korupciju. Pirmās aizdomas raisīja pārlieku pozitīvs novērtējums par Saūda Arābijas progresu cilvēktiesību jomā pirms FIFA Pasaules kausa izcīņas turnīra. Drīz pēc tam jau četri deputāti un augsta ranga Eiroparlamenta ierēdņi tika apsūdzēti par to, ka ietekmējuši EP lēmumus par labu Katarai apmaiņā pret naudu un dāvanām.
Beļģijas varas iestāžu sāktā Katargeitas izmeklēšana turpinās, trīs eirodeputātiem izvirzītas apsūdzības, bet ceturtais tiek nopratināts. Vēl ir daudz nezināmā, kā tieši darbojās kukuļņēmēju grupa parlamentā un kādu labumu guva Kataras, Marokas un Mauritānijas kukuļdevēji.
Plaisa starp kreisajiem un labējiem
Jūlija vidū, kad Eiroparlamentā notika balsošana par efektīvu ētikas standartu īstenošanu pēc Katargeitas skandāla, balsu attiecība veidojās pēc kreiso un labējo spēku sadalījuma. Juridiski nesaistošā rezolūcija, kas paredz izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, tika pieņemta ar 365 pret 270 balsīm.
Turpinājumā kreisie spēki grib efektīvus, īstenojamus un pārbaudāmus ētikas standartus, savukārt konservatīvie uzstāj uz ētikas kodeksu, bet pieskaņojas ES izpildvarai. Sava pozīcija ir arī centristiem, kas pauž vilšanos un pat nevēlas turpināt ētikas standartu izstrādi.
Katargeitas lietā – pēc tam kad tika arestēta EP viceprezidente Eva Kaili, parlamentārietis Marks Tarabells un vairāki deputātu palīgi – kopumā konfiscēti 1,5 miljoni eiro skaidrā naudā. Pēc septiņus mēnešus ilgušas izmeklēšanas rezultāts ir ļoti pieticīgs. Ir pilnveidoti vairāki EP darbības noteikumi un ieviestas atklātuma prasības, taču tās nav obligātas. Analītiķu ieskatā, veiktajām reformām trūkst politiskas ietekmes.
Tagad apsūdzētie eirodeputāti Eva Kaili un Marks Tarabella ir atgriezušies parlamentā un pat piedalās Ētikas komisijas sēdēs.
“Spriediet par mums pēc tā, ko mēs esam paveikuši, nevis pēc tā, ko neesam darījuši,” pašapzinīgi paziņojusi Eiroparlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, kura uzskata, ka parlaments ir darbojies ātri, ņemot vērā, ka tajā pārstāvētas 27 valstis. Parlaments atteicās sākt pats savu izmeklēšanu Katargeitas lietā, nepieprasīja eirodeputātiem obligāti deklarēt ienākumus un lēma neatņemt nevienam no aizdomās turētajiem viņu dāsnās pensijas situācijā, ja viņi tiktu notiesāti.
Kā var neņemt (somu ar naudu)
ES tiesībsardze Emilija O’Reilija, kuras pienākumos ir izmeklēt sūdzības par ES administrācijas darbībām, ir paudusi nožēlu, ka sākotnējā vēlme īstenot stingras reformas ētikas jomā ir apsīkusi. Viņasprāt, pēc Katargeitas trieciena ES reputācijai būtu vajadzējis apliecināt, ka “mācība ir ņemta vērā un izvietoti drošības mehānismi”.
Bijušais EP deputāts Ričards Korbets, kurš bija līdzautors Sociālistu un demokrātu grupas ziņojumam par izmeklēšanu Katargeitas lietā un atbalsta daudz iedarbīgākas reformas, atzinis, ka nav pārliecināts, vai parlamentam izdosies par tādām vienoties.
“Mums nekad neizdosies panākt, lai cilvēki neņemtu somas ar naudu. Tas ir cilvēka dabā. Mums ir jāizveido aizsardzības tīkls,” uzskata Francijas eirodeputāts Rafaels Gluksmans, kura vadītā darba grupa izstrādājusi un iesniegusi parlamentā vairākus ilgtermiņa rīcības ieteikumus.
Parlamenta atbildi uz Katargeitu noteica ar autokrātiskām trešajām valstīm saistītu kaitnieku meklēšana. EP priekšsēde Metsola, izceļoties Katargeitas skandālam, paziņoja, ka ES demokrātiju apdraud “ārzemju spēki”. Esot jāvaino ārzemju iejaukšanās, nevis dažu eirodeputātu godīguma trūkums.
Tā vietā, lai izveidotu jaunu darba grupu un izmeklētu, kā korupcija varētu būt ietekmējusi parlamenta darbu, parlaments to uzdeva līdzšinējai komitejai, kas pārrauga ārzemju iejaukšanos un dezinformāciju. Rezultātā tika iegūti ieteikumi, gan kā bloķēt informācijas tehnoloģiju firmas no Krievijas un Ķīnas, gan kā prasīt atbildību no eirodeputātiem, taču tie palika ieteikumu līmenī.
Cik dziļām jābūt pārmaiņām
Metsola šā gada janvārī prezentēja 14 punktu plānu, ko viņa nodēvēja par pirmajiem soļiem solītā ētikas kodeksa izveidē. Tie veido tehnisku pasākumu kopu, kas bremzētu otras Katargeitas izveidošanos, galvenokārt apgrūtinot lobistiem iespēju neatklātiem ietekmēt parlamenta darbu. Katargeitas galvenais aizdomās turamais, Itālijas bijušais eirodeputāts Antonio Panceri varēja brīvi iekļūt parlamentā, kur viņš lobēja paša vadīto cilvēktiesību organizāciju un pat noslēdza sadarbības līgumu ar parlamentu. Metsolas plāns ietver jaunu piekļuves reģistru, sešu mēnešu liegumu bijušajiem eirodeputātiem lobēt savus kolēģus, kā arī stingrākus noteikumus pasākumu rīkošanai cilvēktiesību jomā.
Jānorāda gan, ka sākotnējā doma liegt bijušajiem eirodeputātiem lobēšanu uz diviem gadiem pēc amata atstāšanas – kā tas ir Eiropas Komisijas noteikumos – tika pārveidota par tikai sešu mēnešu atdzišanas posmu.
Paredzams, ka Eiroparlaments septembrī apstiprinās Metsolas plānu.
Tas nostiprinās jau esošos atklātuma noteikumus, īpaši par iespējamiem interešu konfliktiem un deputātu tikšanos ar pārstāvjiem no valstīm, kas nav ES sastāvā. Deputātiem būs jādeklarē ienākumi no darba ārpus parlamenta, ja tie pārsniedz 5000 eiro. Noteikti arī citi sodi. Līdz šim parlaments ir bijis ļoti izvairīgs ar noteikumus pārkāpušo deputātu sodīšanu. Cerības, ka to varētu palīdzēt īstenot likumsargs no ārienes, zuda, kad Eiropas Komisijas iekavētais priekšlikums izveidot ES mēroga neatkarīgu ētikas institūciju tika noraidīts.
VIEDOKLIS
“Es neciešu klausīties, kad kāds, īpaši Eiroparlamenta deputāts, teic, ka “bez ētikas institūcijas mēs nevaram uzvesties ētiski”,” trāpīgi saka EK viceprezidente vērtību un atklātuma jautājumos Vera Jourova.
