Paaudžu maiņa 0
Jāuzsver vēl kāda lieta – Leonīds Beresņevs izlasē veicis daļēju paaudžu maiņu. Par to liecina ne tikai tas, ka Mārtiņu Cipuli un Armandu Bērziņu neuzaicināja uz treniņnometni. Ārpus kandidātu loka palika arī, piemēram, Roberts Jekimovs un sirsnīgais Koba Jass, kurš ne saukts, ne lūgts uzreiz pēc sezonas beigām Slovākijas klubā ieradās uz izlases pirmo treniņu, taču tika aicināts savākt mantiņas… Bez šaubām, tas ir risks – ja kaut kas noies greizi, trenera virzienā rādīs ar pirkstu – kāpēc neuzaicināji šos spēlētājus? Vismaz kandidēt par vietu sastāvā viņi noteikti varēja.
Bet no daudzajiem kandidātiem jāpiemin divi – Ralfs Freibergs un Vitālijs Pavlovs. Abiem pozitīvas izrādījās 2014. gada februārī Soču olimpiskajās spēlēs ņemtās dopinga analīzes, par ko tika piespriesta attiecīgi divu un pusotru gadu ilga diskvalifikācija. Pārcietuši grūto posmu Ziemeļamerikas līgās, uz kurām dīkstāves likumi neattiecas, viņi atkal varēja spert kāju uz Eiropas ledus. Turklāt Freibergs izcēlās ar bruņinieka cienīgu rīcību – pameta savu klubu ASV pirms sezonas izšķirošajiem notikumiem, lai kandidētu uz vietu izlasē: – Kad man piezvanīja no Latvijas izlases, nebija divu domu – jābrauc. Daži komandas biedri nesaprata, taču mēģināju izskaidrot situāciju un to, ka šī iespēja ir jāizmanto. Par laimi, ar treneri nebija nekādu problēmu, ar viņu man šosezon bija ļoti paveicies, inteliģents. Izrunājāmies, un viņš mani saprata.
Gaidītākais cilvēks no okeāna viņa krasta bija Zemgus Girgensons – mūsu vienīgais pilntiesīgais Nacionālās hokeja līgas spēlētājs. 22 gadus vecais Bufalo “Sabres” komandas uzbrucējs savā trešajā sezonā hokeja Mekā gaidītā progresa vietā spēra soli atpakaļ. Bet viņam viss vēl priekšā.
No lielās Latvijas hokeja saimes vislabākie sportiskie sasniegumi bija vārtsargam Elvim Merzļikinam, kurš kļuva par Šveices vicečempionu “Lugano” sastāvā, turklāt nepieklājīgi jaunos gados (aprīlī palika 22) bija viens no turnīra labākajiem vārtu vīriem. Izlasē viņam līdz šim gan klājies visai piezemēti. – Ilgi domāju, kāpēc tā. Varbūt iemesls ir tas, ka visus ļoti labi nepazīstu. Nevaru paņemt un aiziet, piemēram, ar Jāni Spruktu uz bāru. Nejūtos kā ģimenē, bet “Lugano” tā ir, zinu, ka tur mani mīl un gaida, zina, kāds esmu, – tā Merzļikins. Gan jau tas ir tikai laika jautājums un Latvijas fani drīz vien būs gatavi Elvi iecelt ministra amatā. Varbūt jau Maskavā?
