Labāka atmosfēra 0
Kā jau bija gaidāms, sākoties pārbaudes spēlēm, priekšplānā izvirzījās sportiskie aspekti. Latvijas izlase aprīlī kopumā aizvadīja astoņus mačus – 6:4 un 4:3 pret Dāniju, 1:3 un 3:2 pēcspēles metienos pret Baltkrieviju, 3:4 un 4:1 pret Vāciju, kā arī…
Ļoti principiālas izvērtās spēles pret baltkrieviem, kas uz Maskavu brauc, sapņojot par iekļūšanu pusfinālā, bija četri kautiņi, tostarp pirmo reizi Latvijas izlases vēsturē dūres izvicināja arī vārtsargs – Edgars Masaļskis. Simboliski, ka tas notika, aizstāvot Rodrigo Ābolu, kurš ir Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienības Toljati “Lada” galvenā trenera Arta Ābola dēls. Edgars pagājušajā sezonā naudu saņēma Toljati un, visticamāk, tur arī turpinās karjeru.
Taču pēc mača Masaļskis teica zīmīgus vārdus: – Šopavasar izlases rokraksts stipri atšķiras no pagājušā gada, kad nebija tāda rakstura, cīņasspara. Šogad pavisam cita lieta, visi sitas, bloķē. Jau pārbaudes spēlēs pilna ģērbtuve ar spēlētājiem, kuriem nācies likt šuves, katru dienu tiek taisīti rentgeni. Cilvēki sevi nežēlo, un tā ir lielākā atšķirība. Vai tas ir Beresņeva nopelns? Visa treneru korpusa nopelns, viņi mums sniedz informāciju, kas jādara, māk saliedēt kolektīvu. Nezinu, kā klāsies Maskavā, bet domāju, ka jābūt labāk nekā pērn.
Atgādināšu, kā bija pērn: ja pēdējā spēlē pret Franciju Edgars 11 sekundes pirms beigām neizglābtu, Latvija šogad spēlētu līmeni zemāk. Visu čempionāta smagumu uz saviem pleciem izvilka trīs spēlētāji – Masaļskis, Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš. Eh, žēl, ka šogad nebūs Laura, kurš izlasei atteica ģimenes apstākļu dēļ. Tuvinieki, protams, ir svēta lieta, taču no uzbrucēja puses novērojama nepatīkama tendence – no pēdējiem pieciem pasaules čempionātiem jau trešais būs bez Dārziņa. Komandai pietrūks viņa vārtu un piespēļu, faniem – baudas redzēt meistarīgās izspēles, žurnālistiem – arī epitetu pirms un pēc mačiem.
Atgriežoties pie Masaļska teiktā – kolektīva veidošana tika uzskatīta par treneru korpusa sarežģītāko uzdevumu. Leonīdam Beresņevam izlases groži uzticēti trešo reizi (arī no 1996. līdz 1999. un no 2005. līdz 2006. gadam), iepriekšējās reizēs bija dažādas nesaskaņas, kuras neizdevās noturēt komandas iekšienē. Piemēram, pēc Turīnas olimpiskajām spēlēm 2006. gadā vairāki pieredzējušie spēlētāji paziņoja, ka šā trenera vadībā vairs nekad nespēlēs, un burtiski mēneša laikā izlasei bija jāsameklē jauns galvenais treneris pirms pasaules čempionāta Rīgā. Beresņevam pārmet padomju laiku komandas vadības stilu, kur noteicošais bija balss tonis un spēja sulīgi izteikties. Pagājušajā pasaules čempionātā, satikts arēnā Prāgā, Leonīds šo rindu autoram vaļsirdīgi atzina – esmu mainījies. Lai arī daudzi tam negrib ticēt, Edgara Masaļska teiktais ir šo vārdu apliecinājums.
