Eiropas Savienība gatavojas operācijām Āfrikā 3
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pēc sarunām Briselē vienojušies atbalstīt karavīru nosūtīšanu ES misijā uz nemieru plosīto Centrālāfrikas Republiku (CĀR). Karavīru skaits varētu sniegties līdz pat tūkstotim. Dalībvalstīm tuvākajā laikā jāizlemj, kuras būtu gatavas sūtīt karavīrus vai kā citādi iesaistīties operācijās. Pirmā jau konkrētu karavīru skaitu nosaukusi un apņēmību piedalīties paudusi Igaunija. No mūsu kaimiņvalsts uz tālo zemi dosies 55 karavīri. Arī Lietuva ir gatava sūtīt karavīrus un kravas lidmašīnu. Čehija, Spānija, Beļģija, Polija šādu iespēju apsver un varētu pieņemt lēmumu nākamās aiz Igaunijas, savukārt virkne lielo valstu, tādas kā Vācija, Lielbritānija un Itālija, savus karavīrus nepiedāvās, tomēr sola palīdzēt ar loģistiku.
Diplomātiskie avoti vēsta, ka Brisele pirmos karavīrus uz CĀR vēlētos nosūtīt jau februāra nogalē.
Latvija par šo jautājumu vēl spriedīs, taču tūlīt pēc ministru apspriedes Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, ka pagaidām ar līdzdalību misijā steigties nevajadzētu: “Šāda lēmuma pieņemšanai es gan vairāk skatītos uz to, kā mēs redzam katrs savas spējas, nevis to, ko dara kaimiņš. Ir jāsaprot, vai mēs tiešām reāli varam atbalstīt šo Eiropas Savienības misiju, kādas ir mūsu iespējas un kādas ir viņu vajadzības, un tad arī jaunais Ministru kabinets to izvērtēs.”
Nu jau bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks atzinis, ka misijā CĀR varētu piedalīties vairāki desmiti Latvijas karavīru, norādot, ka tomēr būtu jāzina, kāds ir militārais plānojums un vajadzības šajā misijā. Kā sacīja E. Rinkēvičs, ES nav noteikusi stingras līnijas, līdz kurām dalībvalstīm būtu jādara zināms savs lēmums, taču tam būtu jābūt pieņemtam tuvākajā laikā.
“Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, ka Eiropa sniegs militāru atbalstu,” tā sacījis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
Meklē patvērumu lidostā
CĀR patlaban uzturas Francijas un Āfrikas Savienības karavīri. Francija uz savu bijušo koloniju ir nosūtījusi 1600 karavīru, bet Āfrikas Savienība – 4000. Patlaban zināms, ka, visticamāk, ES misijas uzdevums būs sargāt galvaspilsētas Bangi lidostu, kur bailēs no vardarbības patvērumu meklē jau 120 000 cilvēku, kā arī gādāt par drošību pašā pilsētā un tās apkaimē, kur aizvadītajā mēnesī vien sadursmēs nogalināti ap 1000 cilvēku. Valstī ir ieradušās starptautiskās palīdzības organizācijas. Mediji ziņo, ka Pasaules pārtikas programmai sāk pietrūkt pārtikas krājumu, jo bez pajumtes palikušo cilvēku skaits aug augumā un teju 40 automašīnas ar rīsa kravu ir iestrēgušas uz kaimiņvalsts Kamerūnas robežas, tāpēc ka autovadītāji ir atteikušies turpināt ceļu bailēs no uzbrukuma. Pasaules pārtikas programmas darbinieki ir satraukušies, ka maizes un ūdens trūkums var novest pie jaunas vardarbības. Bēgļu gaitās CĀR devušies jau aptuveni miljons iedzīvotāju no kopumā 4,6 miljoniem.
Eiropas Savienība un ANO kopīgi rīkotā donoru konferencē ir ieguvušas aptuveni 370 miljonus eiro, ko, pēc humānās palīdzības komisāres Kristalīnas Georgijevas teiktā, CĀR piešķirs visdrīzākajā laikā. Vissteidzamāk nepieciešams ūdens, pārtika, teltis dzīvošanai, medikamenti, higiēnas lietas un sanitārais aprīkojums. Visu šo lietu piegāde notiek ārkārtīgi sarežģītos apstākļos, jau ir nogalināti vairāki humānās palīdzības sniedzēji. Eiropas Komisija tādēļ aicinājusi abām karojošajām pusēm neapdraudēt palīdzības organizāciju darbu, lai tās varētu nogādāt nepieciešamo visvairāk cietušajiem cilvēkiem.
Genocīda iezīmes
Krīze CĀR jau ilgst mēnešiem. Vardarbība starp valstī dzīvojošajiem musulmaņiem un kristiešiem uzliesmoja pēc tam, kad musulmaņu nemiernieku koalīcija “Seleka” jeb “Alianse” vēl pērn martā gāza prezidentu Fransuā Bozizē. Lai arī valstī vairākums iedzīvotāju ir kristieši, nemiernieki panāca, ka pirmo reizi prezidenta amatā ieceļ musulmani Mišelu Džotodiju, kurš pats ir viens no nemiernieku līderiem. Taču “Seleka” nerimās un savu asiņaino darbu turpināja, izlaupot un dedzinot ciematus, slepkavojot iedzīvotājus. Savukārt kristieši atbildēja ar uzbrukumiem, krīzes apstākļos izveidojot zemessardzes vienības.
Pēc starptautisko spēku ienākšanas Mišelu Džotodiju prezidenta amatā nomainījusi Bangi mēre Katerīne Samba-Panza, kuras uzdevums ir nostabilizēt situāciju valstī un līdz 2015. gada vidum sarīkot vēlēšanas.
ANO humāno operāciju direktors Džons Gings brīdinājis, ka CĀR patlaban vērojami tādi paši iespējama genocīda elementi, kādi savulaik plosīja Ruandu un Bosniju.
Jādomā par reģionu kopumā
Latvijas Universitātes profesors un ārlietu eksperts Ojārs Skudra uzskata – lai noregulētu situāciju Centrālāfrikā, visupirms jādomā par Ziemeļāfriku un Sahela zonu kopumā. “Eiropas Savienība nedrīkstētu pamest Franciju vienu pašu šajā reģionā, kur Francija jau ir izrādījusi aktivitātes, – Mali un citās zemēs, kur, kā var saprast un nojaust, lielākā vai mazākā mērā aiz visiem islāmistu grupējumiem stāv “Al Qaeda” vai kāda cita šīs organizācijas filiāle vai māsas organizācija,” norāda O. Skudra, uzsverot, ka tādēļ šī ir arī stipri globālāka problēma.
Jāņem vērā arī tas, ka Francijai vienai pašai ir ļoti grūti sniegt palīdzību valstīs, kur ir tik daudz sociālu, ekonomisku un cita veida problēmu, kā līdz šim skaidrojis komisārs Andris Piebalgs, uzsver profesors. Tādēļ Eiropas Savienībai jānāk palīgā šīs problēmas risināt solidāri. “Tā, no vienas puses, ir arī potenciāli milzīga bēgļu problēma, kas, piemēram, jau ir aktuāla Dienvidsudānā. No otras puses, vai atstāt Āfriku pilnīgi un vienīgi Ķīnas ziņā, kas tur jau ir izvērsusies ne pa jokam? Ir jāņem vērā arī šis globālais konteksts,” ir pārliecināts O. Skudra.
Viedokļi
Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts: “Centrālāfrikas Republikā mēs redzam nepārprotamu politisko un humāno krīzi. Mums patiešām ir jārīkojas.”
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs: “Mēs nopietni gatavojamies, un es ceru, ka mēs visu sekmīgi atrisināsim un būsim daļa no spēkiem. Mēs vēlamies atbalstīt Francijas centienus, kas īstenoja ļoti savlaicīgu un efektīvu operāciju.”
Eiropas Savienības humānās palīdzības komisāre Kristalīna Georgijeva: “Humānā situācija valstī ir dramatiska, un jādara viss, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un arī palīdzības sniedzējus un ievērotu humānās palīdzības principus.”
