Planētas noslēpumi. Karstā laikā domāšana – traucēta. Kāda ir cilvēku kognitīvā komforta zona? 4
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Esot pilnībā zinātniski pierādīts, ka karstā laikā cilvēkam sliktāk sokas ar domāšanu. Viena no vadošajām ar karstuma ietekmi uz smadzenēm saistītajām zinātniskajām idejām pauž par to, ka līdz noteiktai temperatūrai smadzeņu darbības ražīgums palielinās, taču jau ļoti drīz pēc tā ievērojami samazinās. Kopumā to varot iedomāties kā otrādi apgrieztu U veida formu. Piebilsts, ka visoptimālākā temperatūra, kuras apstākļos smadzenes funkcionē vislabāk, ir +21,6 Celsija grādi.
Savukārt otra populārākā ideja balstīta atziņā, ka savas darbības visoptimālākās temperatūras vietā smadzenēm piemīt tāds kā savdabīgs “plato” jeb tātad nevis kaut kāds viens konkrēts lielums, bet gan noteikts šādu lielumu diapazons. Turklāt nesen pētnieki pēc pietiekami liela pētījumos iegūto rezultātu daudzuma izanalizēšanas secinājuši, ka otrais idejas modelis zinātniskajā aspektā ievērojami labāk atbilst viņu gūtajiem secinājumiem.
Un vēl kāds cits pētījums apliecinājis, ka cilvēku kognitīvā komforta zona atrodas sadaļā starp 21,1 un 26,6 Celsija grādu temperatūrā. Proti, tajā gadījumā, ja cilvēks atrodas telpā, kurā ir tieši tāda temperatūra, nerodas nekādas būtiskas problēmas ar domāšanu. Bet, tiklīdz tā pazeminās zem 10 vai paceļas augstāk par 32,2 Celsija grādiem, smadzeņu darbības ražīgums krasi samazinās.
