Karstā kūpināšana katrai gaumei. 4 dažādu kūpinātavu shēmas ar veidošanas aprakstiem 0
Karsti kūpinātas zivis un gaļa ir ēdieni, bez kuriem grūti iedomāties praktiska latvieša ēdienkarti. Tomēr veikalā pirktie kūpinājumi bieži vien ir par sāļu, par jēlu, pārcepti vai kā citādi neatbilst mūsu priekšstatam par kārtīgi kūpinātu kārumu. Tad neatliek nekas cits, kā pašam ierīkot kūpinātavu un ķerties pie kūpināšanas.
Ja vien nav vēlēšanās tērēt aptuveni 300–500 eiro par rūpnieciski izgatavotu kūpinātavu, vērts ierīkot pašam savu.
Piedāvājam vairākas shēmas, kā izgatavot gaumīgu kūpinātavu no metāla. No koka daļu izmantošanas vajadzētu pēc iespējas atturēties – ierīce ekspluatācijas laikā būtiski sakarst, un produkti tiek apstrādāti augstā temperatūrā. Telpā, kur gatavojas produkti, temperatūra var sasniegt +120 °C.
1. Šis modelis būs piemērots, ja ir vieta atklātai ugunij (1). Uguni iekur tieši zem kūpinātavas, kas izgatavota no 3–4 mm biezām metāla plāksnēm (2). Izmantojot plānāku materiālu, varēs nedaudz ieekonomēt, taču ierīce nebūs tik izturīga, jo metāls pēc kāda laika var deformēties. Kūpinātavas apakšā ieber nedaudz skaidu (3), kas gaļai un zivīm piešķirs vēlamo aromātu. Šādas skaidas var sarūpēt pats vai iegādāties gatavus maisījumus. Piemēram, 0,7 kg skaidu, kas dos gaļai viskija vai muskata aromātu, nopērkami aptuveni par 6 eiro. Taču lieliskus rezultātus varēs iegūt, izmantojot baltalkšņa, ķirša, ābeles, bumbieres, ozola vai apses skaidas. Vēlamo daudzumu dabū, bluķim pāris reižu pārbraucot ar elektrisko rokas ēvelmašīnu. Motorzāģi nevajadzētu izmantot, jo skaidas tiks bagātinātas ar ķēdei domāto eļļu.
Virs skaidām noteikti jānovieto panna ar maliņām (4), kur krāties taukiem. Ja tiem ļaus pilēt, skaidas nevis gruzdēs ar patīkamu aromātu, bet sāks strauji degt. Arī degoši tauki produktu tikai sabojās. Virs pannas ierīko restītes produktu novietošanai (5) un virsū uzliek vāku. Tam jābūt blīvi pieguļošam, un nepieciešams vien neliels (15 mm diametrā) atvērums dūmu izplūšanai.
Šādā ierīcē produktus var nokūpināt 1–1,5 stundu laikā, iegūstot vēlamo garšu, krāsu un aromātu.
2. Ja nav iespējas atklātai ugunij vai vietas pavisam maz, var izveidot portatīvu kūpinātavu, kurā degšanas kamera jau paredzēta konstrukcijā (1). Tajā kurināmajam var izmantot arī skaidu briketes, kas, lēni kvēlojot, dos vajadzīgo karstumu. Iekšējās sienas (2) jāizgatavo no pietiekami biezām metāla loksnēm. Tāpat būs vajadzīgas skaidas patīkamam aromātam (3), panna ar maliņām (4), kur krāties taukiem, un, protams, restītes produktu novietošanai (5). Ar vāku blīvi noslēdz to daļu, kur ievieto produktus. Arī šim vākam vajadzīga neliela atvere dūmu izplūšanai.
Restītēm un tauku savākšanai paredzētajai pannai noteikti jābūt izņemamām.
3. Ja vietas vairāk, kūpinātava var kļūt par pagalma dizaina elementu. Šajā gadījumā kurtuve (1) izveidota atsevišķi, un ar kūpinātavu to savieno dūmenis (2) no biezākas, 150 mm diametra metāla caurules. Arī šajā gadījumā, tāpat kā iepriekšējos, jāierīko izņemama panna tauku savākšanai (3) un restītes produktu novietošanai (4). Jāņem vērā, ka dūmi no kurtuves nonāks saskarsmē ar produktiem, tāpēc jau sākumā jāsagatavo kūpināšanai derīga, piemēram, baltalkšņa, malka. Jāatturas no skuju koku malkas, jo gaļa iegūs rūgtu piegaršu. Ja malka būs mitra, produkti pārklāsies ar sodrējiem.
4. Tie, kuriem nav iespēju iegādāties gatavu kūpinātavu un arī metālapstrāde ir pārāk liela problēma, var rīkoties vēl vienkāršāk. Dārzā izrok aptuveni 50 cm dziļu bedri. Tās dibenu rūpīgi noblietē, bet sienas nostiprina ar ķieģeļu krāvumu (1). Tos pat nav nepieciešams samūrēt. Vēl vajadzīgs atbilstīga izmēra rāmis ar tajā iestiprinātu sietu (2) un koka vāks (3).
Bedrē kurina uguni, līdz rodas pietiekami biezs kvēlojošu ogļu slānis. Šajā laikā iesiluši arī ķieģeli. Uz restēm liek kūpināšanai paredzētos produktus, restes novieto virs bedres un visu pārsedz ar vāku (arī tam jābūt blīvam). Īsi pirms kūpināšanas beigām var uzmest sauju rupju skaidu vai svaigas alkšņu lapas un zariņus. Piemēram, porcija marinētu vistas stilbiņu šādā bedrē gatava jau pēc pusstundas, bet aptuveni kilogramu smags breksis – pēc 40 minūtēm.
