Krievijas aktīvi – neviens nevēlas teikt “galveno vārdu” 45
Daudz tiek domāts par to, kā vislabāk izmantot aptuveni 300 miljardus eiro iesaldētos Krievijas aktīvus, kas atrodas Rietumu finanšu iestādēs. Naudas tieša piešķiršana Ukrainai varētu būt nelikumīga un apdraudēt Eiropas aktīvus citās jurisdikcijās.
Taču ES izskata plānu izmantot to peļņu, lai finansētu militāro atbalstu Ukrainai. Un Apvienotā Karaliste izskata atsevišķu priekšlikumu izmantot aktīvus kā nodrošinājumu ātrai atlīdzināšanai Ukrainai.
Mērķis ir ne tikai piesaistīt naudu Ukrainai, bet arī dot stratēģisku triecienu pret Krieviju, smagi ietekmējot tās ekonomiku.
Daudzas Austrumeiropas valstis ziedo vairāk militāro resursu nekā to Rietumu kolēģi, tikmēr Francijas prezidenta Emanuela Makrona runas par Rietumu karavīru izvietošanu Ukrainā, daudzi analītiķi uzskata par nevajadzīgu strīdu par neiespēju lietu.
Nesenā Eiropadomes Ārlietu padomes veiktā aptauja liecina, ka, lai gan lielākā daļa eiropiešu atbalsta Ukrainu, tikai 1 no 10 cilvēkiem domā, ka tā var gūt tiešu uzvaru. Daži analītiķi saka, ka tas ir tāpēc, ka Eiropas valdības nav sapratušas plašāku Krievijas draudu mērogu.
Tātad, vai Eiropa tiks galā ar izaicinājumu? Varbūt Makrona paziņojums bija kāds neliels mājiens par pārmaiņām. Francija ilgstoši tika kritizēta par to, ka tā nesniedz Ukrainai pietiekamu militāro atbalstu. Taču prezidents Makrons, kurš reiz teica, ka Krieviju nedrīkst pazemot, šoreiz paziņoja: “Mēs noteikti tuvojamies brīdim, kurā Eiropa nedrīkstēs būt gļēva.”
