Politiķiem pļāpājot par atbalstu, Ukraina maksā ar asinīm 45
Mainoties diplomātiskajam un militārajam līdzsvaram, Eiropai radoši jādomā par to, kā atbalstīt Ukrainu un atturēt no Krievijas agresijas nākotnē. Ir jau esošie munīcijas un ieroču krājumi, ko Eiropa varētu dot Ukrainai.
Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Kamerons šonedēļ Lordu palātai sacīja, ka sabiedrotajiem tie jānodod Ukrainai, nevis ar lieliem izdevumiem jāražo jaunas ieroču sistēmas. Viņš arī sacīja, ka valstīm Austrumeiropā, kurās ir “mantotā padomju munīcija”, kas piemērota Ukrainas ieročiem, nekavējoties jāatbrīvo šīs rezerves par labu Ukrainai.
Taču, tāpat kā visā šajā karā, Eiropas līderi joprojām mokās par to, kādus ieročus dot Kijevai.
Pēdējais strīds ir par Vācijas “Taurus” raķetēm. To darbības rādiuss ir aptuveni 500 km, kas ir vairāk nekā Apvienotajā Karalistē piegādātās “Storm Shadows”, ko izmanto Ukraina. Daudzi sabiedrotie uzskata, ka “Taurus” dotu Ukrainai iespēju uzbrukt dziļi aiz Krievijas aizsardzības līnijām.
Taču Vācijas kanclers Olafs Šolcs baidās, ka “Taurus” varētu izmantot arī pret Krievijas pilsētām, un tāpēc viņš pretojas, baidoties no eskalācijas. Neseno demonstrāciju laikā Berlīnē Olafs Šolcs tiek pakļauts spiedienam gan mājās, gan ārvalstīs, lai viņš saņemtos un tomēr beidzot dotu Ukrainai “Taurus”.
Tāpat tiek plānots iegūt Ukrainai ļoti nepieciešamos artilērijas šāviņus. Čehijas valdība aizvadītajā vienojās par 1,5 miljardu dolāru darījumu, lai 18 NATO un ES valstu konsorcijs iegādātos 800 000 155 mm un 122 mm kalibra lādiņu no ārpus ES. Tā ir nozīmīga pārmaiņa protekcionistiskāk noskaņotajām ES dalībvalstīm, īpaši Francijai. Taču tas neapmierinās Ukrainas pieprasījumu pēc 2,5 m šāviņiem, kas, pēc tās teiktā, šogad nepieciešami.
