Karš Ukrainā pārtrauc tējas dzeršanu ar Putinu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Ukraina vēlas Vācijas kanclera Olafa Šolca vizīti un solījumu piegādāt vairāk ieroču, vakar paziņoja Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs, komentējot Kijivas lēmumu noraidīt Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera piedāvājumu apmeklēt kara plosīto valsti.
“Domāju, ka galvenais arguments bija atšķirīgs – mūsu prezidents gaida kancleru, lai viņš [Šolcs] varētu pieņemt tiešus praktiskus lēmumus, ieskaitot ieroču piegādes,” intervijā Vācijas sabiedriskajai televīzijai ZDF sacīja Arestovičs. Viņš norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar Šteinmeiera vizītes atteikumu nav centies aizvainot Berlīni.
Vācijas prezidentam ir lielā mērā ceremoniāla loma, bet lēmumus pieņem valdības vadītājs – kanclers. Arestovičs atzina, ka “stratēģiski svarīgās ostas pilsētas Mariupoles un civiliedzīvotāju liktenis Ukrainas austrumos ir atkarīgs no Vācijas ieročiem, kurus mēs varētu saņemt, bet kurus Ukrainai neapsola”. “Laikam ir izšķiroša nozīme, jo katra minūte, kurā neierodas tanks, nozīmē, ka mūsu bērni mirst, tiek izvaroti, tiek nogalināti,” emocionāli izteicās Ukrainas prezidenta padomnieks.
Šteinmeiers atzīst politiskās kļūdas
Šteinmeiers otrdien sacīja, ka piedāvājis apmeklēt Ukrainu kopā ar Baltijas valstu un Polijas līderiem, tomēr Kijiva norādījusi, ka viņa vizīte “nav vēlama”. Kopīgā preses konferencē ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu Varšavā Šteinmeiers pavēstīja, ka Vācija piegādās ieročus Ukrainai. Viņš norādīja, ka pēc Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem nevar notikt atgriešanās pie normālām attiecībām. Šteinmeiers ir bijušais Vācijas ārlietu ministrs, un pēdējā laikā arvien skaļāk izskan pārmetumi par viņa gadiem īstenoto iecietīgo politiku pret Maskavu. Aprīļa sākumā viņš pirmo reizi atzina savas politikas kļūdas attiecībās ar Maskavu. “Mana uzticēšanās [gāzesvadam] “Nord Stream 2″ bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri,” Šteinmeiers teica.
Vācu mediji atzīmē, ka “vācu amatpersonas grib brīvību, bet bez cīņas un personīgām ciešanām”. 17. martā videouzrunā Vācijas Bundestāgā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja vācu likumdevēju nostāju. “Katru gadu politiķi atkārto vārdus “nekad vairs”, līdz šie vārdi vienkārši vairs neko nenozīmē,” viņš teica, piebilstot, ka Vācija pārāk ilgi ir likusi savas ekonomiskās intereses pirmajā vietā, ignorējot Krievijas apdraudējumu. “Mēs vienmēr esam teikuši, ka gāzesvads “Nord Stream 2″ ir ierocis un gatavošanās lielam karam, bet saņēmuši atbildi, ka runa ir tikai par ekonomiku,” teica Ukrainas prezidents.
Vācijā prasa aktīvāk atbalstīt Ukrainu
Vācijā pieaug spiediens pret kancleru Olafu Šolcu palielināt atbalstu Ukrainai, kura gandrīz septiņas nedēļas cīnās pret Krievijas iebrukumu.
Lai gan Vācija, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir paziņojusi par aizsardzības izdevumu palielināšanu un iesaistījusies sankcijās pret Krieviju, Berlīne ir atturējusies sūtīt Ukrainai uzbrukuma ieročus, bet Šolcs atšķirībā no citiem Eiropas līderiem noraidījis iespēju doties uz Kijivu. Līdz šim Vācija Ukrainai ir nosūtījusi aizsardzības bruņojumu – prettanku ieročus, raķešu palaišanas sistēmas un zeme-gaiss tipa raķetes.
Sociāldemokrāta Šolca vadītajā valdības koalīcijā pieaug saspīlējums, jo, piemēram, Zaļo partiju pārstāvošā ārlietu ministre Annalēna Bērboka aicina sūtīt Ukrainai vairāk ieroču. Viņasprāt, Vācijai jāuzņemas aktīvāka loma NATO un jāstiprina bruņotie spēki ilgtermiņā. Pēc Krievijas militārās agresijas Ukrainā Vācija apņēmusies stiprināt NATO klātbūtni dienvidaustrumu Eiropā.
