Karš Sīrijā nerimstas 1
Sīrijā jau astoņus gadus rit karš, kurā, pēc dažādām aplēsēm, gājuši bojā vismaz pusmiljona cilvēku (ieskaitot civiliedzīvotājus, nemierniekus un valdības spēku karavīrus), un visas pazīmes liecina par bruņotā konflikta kārtējo pieņemšanos spēkā. Vairāki miljoni sīriešu bijuši spiesti doties bēgļu gaitās.
Asada režīmu atbalsta Krievija
Šajā Tuvo Austrumu valstī ir tik daudz karojošo pušu, ka vērotājam no malas ir grūti gūt pilnīgu priekšstatu par notiekošo. Konfliktā ir iesaistīti gan daudzi vietējie grupējumi, gan arī vairākas ārvalstis, tostarp ASV, Krievija, Turcija un Irāna. Šobrīd sīvākās kaujas notiek Idlibas provincē valsts ziemeļrietumos, Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam cenšoties atgūt visas tā kontrolē vēl neesošās teritorijas. Idliba ir pēdējais opozīcijas nemiernieku bastions Sīrijas rietumos.
To lielākoties kontrolē Brīvā Sīrijas armija, kas ir bruņotu grupu savienība, ko 2011. gadā izveidoja Sīrijas armijas dezertieri un civilisti, kas nostājās pret Asada režīmu.
Šī formējuma grupējumus apmāca un ar ieročiem apgādā Turcija, kas nostiprinājusies Sīrijas ziemeļos. Provincē darbojas arī džihādistu grupējums, kā arī citi militāri veidojumi. Asada režīms jau pērn augustā izziņoja mērķi “atbrīvot” Idlibu un gatavoja uzbrukumu tai. Tomēr Krievijas un Turcijas sarunas novērsa uzbrukumu, un septembrī tika panākta vienošanās par demilitarizētas buferzonas ierīkošanu gar frontes līniju.
Aprīļa beigās Asada spēki ar savas sabiedrotās Krievijas atbalstu sāka ofensīvu pret nemierniekiem. Ar Krievijas un Irānas militāro atbalstu Sīrijas režīms pēdējo trīs gadu laikā ir atguvis lielu daļu opozīcijas nemiernieku iepriekš ieņemto teritoriju. ANO rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo trīs mēnešu ofensīvas laikā nogalināti vismaz 400 civiliedzīvotāju, bet vairāk nekā 440 000 bijuši spiesti pamest savas mājas. Viss liecina, ka Sīrijas un Krievijas spēki kaujās ir cietuši zaudējumus un tiem nav izdevies atņemt nemierniekiem nozīmīgas teritorijas, atzīmē rietumvalstu militārie eksperti.
Tramps plāno pamest Sīriju
Kamēr Asads un Krievija turpina ofensīvu, ASV joprojām vēlas mazināt savu klātbūtni Sīrijā, kas rada bažas par situācijas pasliktināšanos pēc amerikāņu karavīru aiziešanas. ASV gaisa triecienus pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” Sīrijā sāka 2014. gadā, bet gadu vēlāk kara plosītajā valstī ienāca arī pirmie amerikāņu karavīri, kuru skaits ar laiku pieauga līdz diviem tūkstošiem.
ASV prezidents Donalds Tramps pērn decembrī paziņoja par nodomu izvest amerikāņu karavīrus no Sīrijas, kā rezultātā no amata atkāpās ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss. Tramps februārī daļēji mainīja savas domas un nolēma, ka aptuveni 400 karavīru Sīrijā paliks uz nenoteiktu laiku.
Trampa administrācijai jūlijā izdevās pārliecināt Britāniju un Franciju palielināt to spēkus Sīrijā, lai atvieglotu amerikāņu aiziešanu.
Tomēr citas valstis nesteidz palīgā. Pārāk strauja karavīru atvilkšana var ļaut džihādistiem nostiprināties un pārgrupēt spēkus.
Sīrijas kurdi jūtas apdraudēti
Bažas par amerikāņu aiziešanu īpaši stipri izjūt Sīrijas kurdi, kuru kaujiniekus amerikāņi apmācīja cīņām pret džihādistiem. Sīrijas kurdi, kuri lielākoties kontrolē valsts ziemeļaustrumus, bažījas, ka amerikāņu aiziešana iedrošinās Turciju uz vēl vienu iebrukumu Sīrijas ziemeļos.
ASV sarunās ar Turciju cenšas novērst Ankaras ofensīvu. Turcija un ASV trešdien vienojās pēc iespējas ātrāk izveidot kopīgu operāciju centru Turcijā, lai koordinētu drošības zonas izveidošanu Sīrijas ziemeļos.
Sīrijas valdība vakar paziņojusi, ka Turcijas un ASV vienošanās par drošības zonas izveidošanu Sīrijas ziemeļos ir “kliedzošs uzbrukums” Sīrijas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai un bīstama situācijas saasināšanās.
