Karš pret Ukrainu Putina režīmam izvērties katastrofā: atklāts, kāpēc Kremlis tik dedzīgi vēlas iesaistīties miera sarunās 0
Ir pamatots iemesls, kāpēc Krievija pēkšņi tik dedzīgi vēlas iesaistīties ASV prezidenta Donalda Trampa centienos izbeigt karu Ukrainā. Kremlis izmisīgi vēlas, lai šis karš beigtos, jo gandrīz visos aspektos šis konflikts Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir izvērties par katastrofālu neveiksmi, raksta britu laikraksts “The Telegraph”.
Kremļa propagandas mašīna, iespējams, gūst patiesu prieku, izsmejot to, cik acīmredzamu diskomfortu Trampa administrācijas attieksme pret Vašingtonas līdzšinējiem sabiedrotajiem rada eiropiešiem.
Taču tas ir tikai mēģinājums novērst uzmanību no reālā spiediena, ko Kremlis piedzīvo saistībā ar savu postošo militāro iebrukumu Ukrainā, uzskata laikraksta aizsardzības un ārpolitikas redaktors Kons Koflins.
“Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļi izmantoja Trampa administrācijas pirmos mājienus Maskavas virzienā, šīs nedēļas sākumā absurdi apgalvojot, ka Vašingtona tagad “piekrīt mūsu redzējumam”, savukārt cits valsts laikraksts norādīja, ka “Krievija varētu būt ieguvēja” no Trampa tirdzniecības kariem.
Tomēr, neraugoties uz visu savu bravūru, Kremlis izmisīgi cer, ka Trampa atgriešanās Baltajā namā galu galā iezīmēs kara Ukrainā, kas ir izputinājis Krievijas armiju un sagrāvis valsts ekonomiku, beigas,” teikts rakstā.
Rietumu aplēses liecina, ka Krievijas karā pret Ukrainu kritušo un ievainoto krievu kopskaits sasniedz aptuveni 850 tūkstošus.
Turklāt iebrukums smagi iedragājis Krievijas ekonomiku – centrālās bankas noteiktās procentu likmes jau sasniegušas 21%, bet līdzekļi kara finansēšanai strauji izsīkst.
Tāpēc ir saprotams, kāpēc Putins izmantoja iespēju pievienoties Trampa miera iniciatīvām.
Par Kremļa vēlmi izbeigt konfliktu liecina arī nesenais piedāvājums būt par starpnieku miera līguma noslēgšanā starp Irānu un ASV saistībā ar Teherānas pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
Maskavai nav daudz sviru, ko tā varētu izmantot potenciālajās sarunās par Ukrainu.
Vienlaikus ideja par Rietumu miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā – scenārijs, kas pilnībā sagrautu Kremļa propagandas stāstu par “Rietumu agresiju pie Krievijas robežām” – Putinam būtu gluži kā duncis sirdī.
“Putina izmisīgo vēlmi to nepieļaut spilgti apliecina arī Kremļa dusmīgā reakcija uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona neseno paziņojumu, kurš televīzijas uzrunā apstiprināja, ka Francija kopā ar citiem Eiropas sabiedrotajiem ir gatava nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai aizsargātu jebkādu nākotnes miera vienošanos. Kremlis šo ieceri uzreiz nodēvēja par “konfrontējošu”,” norāda raksta autors.
