Prokrieviskie kaujinieki uzkurina konfliktu Austrumukrainā 21
Panāktā Minskas vienošanās un tajā noteiktā pamiera ievērošana Ukrainā draud izgāzties, pēdējās dienās atsākoties intensīvām sadursmēm starp Ukrainas armijas spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem. Tikmēr rietumvalstis atkārtoti aicina konfliktā iesaistītās puses sēsties pie sarunu galda.
Atsākas apšaudes
Augustā, neskatoties uz Minskas pamiera vienošanos šā gada februārī par karaspēka un smagā bruņojuma atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, atsākušās sadursmes starp Ukrainas armijas spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem. Teju ik dienu Ukrainas austrumos intensīvās artilērijas apšaudēs tiek ievainoti vai nogalināti vairāki cilvēki, tostarp mierīgie iedzīvotāji. Kopš konflikta sākuma pagājušā gada pavasarī Austrumukrainā bojā gājuši jau vairāk nekā seši tūkstoši septiņi simti cilvēku. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Aleksandrs Turčinovs pagājušajā nedēļā pēc sadursmju atsākšanās sacīja, ka Ukrainai, visticamāk, nāksies paziņot par karastāvokļa ieviešanu un izsludināt vispārēju mobilizāciju. “Ukrainas bruņotie spēki gatavi ne tikai atvairīt uzbrukumus, bet arī, ja tas būs nepieciešams, veikt pretuzbrukumu,” viņš uzsvēra. Neskatoties uz viņa paziņojumu, sadursmes nedēļas nogalē turpinājās. Ukrainas armijai pēdējo dienu laikā nācies cīnīties ar kaujiniekiem, kas cenšas ieņemt stratēģiski svarīgo Doņeckas–Mariupoles ceļu, kura lielāko daļu pašreiz kontrolē valdības spēki. Šosejas sagrābšana promaskaviskajiem spēkiem ļautu pastiprināt uzbrukumus stratēģiski svarīgajai ostas pilsētai Mariupolei. Tās sagrābšana Krievijai palīdzētu nodrošināt sauszemes koridoru ar okupēto Krimu. Vakar apšaudē Marjinkas pilsētā, kas atrodas 33 kilometrus no Doņeckas, uzbrukumā dzīvojamiem rajoniem smagi ievainots piecus mēnešus vecs zīdainis, ziņo aģentūra UNIAN. Par iespējamu karadarbības atjaunošanu paziņojis arī prokremlisko separātistu pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadonis Deniss Pušiļins. “Kijeva, visticamāk, saprot – ja Minskas process tiks apturēts, tas nozīmē karu ne tikai Donbasā Ukrainas austrumos, bet tā var būt plaša mēroga karadarbība,” tā Pušiļina teikto, atsaucoties uz ziņu aģentūru “Reuters”, citē “The Independent”. Aģentūrai “Interfax” viņš pieļāvis pat trešā pasaules kara iespējamību.
Krievija koncentrē karaspēku
Par konflikta eskalāciju liecina arī Krievijas karaspēka koncentrācija Ukrainā un pie tās robežām. Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ziņojumu Krievijas armijas spēku un tās atbalstīto separātistu skaits Ukrainā un tās pierobežā patlaban sasniedzis 50 000 karavīru. Tāpat Ukrainas teritorijā atrodas 300 reaktīvās artilērijas sistēmas “Grad”, no kurām vismaz 200 ir separātistu rīcībā, raksta “The Independent”. Karaspēka koncentrācija Ukrainas robežu tuvumā liecina par situācijas saasināšanos, Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba preses dienesta vadītāja Vladislava Seļezņova teikto citē aģentūra UNIAN. Viņš uzskata, ka tādā veidā Krievija mēģina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, kura Minskas sarunās ieņēmusi principiālu nostāju. “Kaujinieku darbība ir koncentrēta uz konflikta eskalāciju – tas ir vēl viens piemērs tam, ka pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republiku vadoņi nemeklē mieru, bet maksimāli uzkurina konfliktu.”
Arī Ukrainas Pretterorisma operācijas (ATO) štāba preses virsnieks Anatolijs Steļmahs uzskata, ka prokrieviskie separātisti mērķtiecīgi mēģina izjaukt Minskas vienošanos, lai varētu lūgt palīdzību Krievijai.
Mudina sēsties pie sarunu galda
Situācijai saasinoties, bažas par iespējamu konflikta eskalāciju pauduši vairāki rietumvalstu līderi. Situāciju par sprādzienbīstamu nosaucis Vācijas ārlietu ministrs Franks Šteinmeiers. Viņš uzskata, ka Ukrainas valdības pārstāvjiem, prokrieviskajiem kaujiniekiem un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvjiem būtu jāsēžas pie sarunu galda. Arī Britānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons vizītes laikā Kijevā uzsvēra, ka situācija ir sakarsēta līdz baltkvēlei, solot atbalstīt Ukrainu saskarsmē ar “Krievijas agresiju”. Jaunais Polijas prezidents Andžejs Duda Ukrainas prezidentam Petro Porošenko piedāvājis Polijas līdzdalību miera sarunās. Pamiera pārkāpšanu Austrumukrainā nosodījusi arī Eiropas Savienība. ES pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni pieprasīja jaunas sarunas starp Krievijas, Ukrainas un EDSO pārstāvjiem. ASV Valsts departamenta preses pārstāvis Džons Kērbijs brīdinājis, ka Krievijai var nākties maksāt augstu cenu par konflikta eskalāciju Ukrainas austrumos.
Aicina nepadoties provokācijām
Eiropas līderu cerības saglabāt pamieru, pieverot acis uz Ukrainas austrumos notiekošajām apšaudēm, padara tā ideju par izsmieklu, uzskata žurnāla “The National Interest” redaktors Nikolass Gvozdevs. Viņaprāt, Krievijas mērķis ilgtermiņā ir īstenot Dienvidosetijas un Abhāzijas scenāriju: “Šajā gadījumā Ukraina zaudēs visas cerības atgūt teritorijas valsts austrumos.” Līdzīgi domā arī Eiropas ārlietu padomes Berlīnes biroja analītiķis Gustavs Gresels – Kremlis mēģina īstenot Gruzijas scenāriju: “Ar nepārtrauktām provokācijām un kaujām Maskava cenšas izsist Ukrainu no līdzsvara, mudinot to uz pretreakciju.” Viņš brīdina – ja Ukraina atbildēs šīm provokācijām, tā var zaudēt Rietumu atbalstu. “Es šobrīd Ukrainai neredzu citu iespēju, kā noturēties un nepadoties provokācijām, lai cik sāpīgas tās arī būtu,” viņš atzinis intervijā “DW”.
