– Vai Sporta padomei nav jāsaprot – bruņošanās pirmajā vietā? 26
– Sporta padome lemj par to, ko tā saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta. Laikmetīgās mākslas muzejs un koncertzāle ir sabiedrībai vajadzīgi objekti, kas piesaista tūristus. Bet tos nevar būvēt kā “treknajos gados” – ieguldīt vienīgi budžeta līdzekļus. Risinājums ir piesaistīt privāto kapitālu, kā Laikmetīgās mākslas muzeja projektā iesaistījies ABLV bankas labdarības fonds un Borisa un Ināras Teterevu fonds.
– Ar to taču nepietiks? Atdariet maku, Reira kungs!
– Nebūt ne obligāti. Vēl taču var uzrunāt Rīgas pašvaldību. Ja runa ir par Rīgas Tehniskās universitātes veco ēku, tad no ES fondiem var dabūt līdzekļus degradētās vides revitalizācijai. Bet šādam objektam ir jābūt tūrisma plūsmas ceļos.
Arī sportā mums panākumi ir tajos sporta veidos, kur ir infrastruktūra: bobslejā, kamaniņās, BMX, hokejā, pludmales volejbolā. Piemēram, valsts ir piešķīrusi naudu dalības maksai pludmales volejbola turnīram Jūrmalā, lai vasarā tur aizvietotu Krievijas pasākumus. Pusotru nedēļu tai laikā, kad Jūrmalā bija Krievijas tūristi, to apmeklēs eiropieši. Nevienai valstij nav tik daudz zvaigžņu kā mums operdziedātāju – tas, pateicoties Nacionālajai operai. Tāpēc esmu pārliecināts, ka Laikmetīgās mākslas muzejs radīs jaunu mākslinieku paaudzi, kurai šobrīd nav kur izstādīties.
– Kas tad paliks skolotājiem un mediķiem?
– Šā gada budžetā Laikmetīgās mākslas muzejam līdzekļi nav plānoti, bet skolotājiem un mediķiem – 30 līdz 40 miljoni eiro. Mēs nevaram tērēt vairāk, nekā pelnām. Tieši 2015. gada budžeta pieņemšana pierādīja, ka šī valdība nav tendēta uz populismu un ka tā spēj strādāt ātri. Domāju, ka 2016. gada budžetā atradīsim iespēju atbalstīt prioritātes un nodrošināt vienmērīgu attīstību.
