V. Krustiņš: – Kā valsts kontrolē savas finanses? Kā tik kāda problēma rodas, tā “aprunāsimies ar premjeri un nauda atradīsies”! Vai tiešām valsts nauda tā sabāzta, ka vajag tik pastiept roku un to paņemt? Ja budžets ir precīzi saplānots, tad tā nevajadzētu būt! 26
– Tik vienkārši no aprunāšanās nauda nerodas. Katru gadu tiek ieplānoti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Bet nepieciešamos līdzekļus var rast arī citos gadījumos, kad, piemēram, kāda budžeta programmā paliek nauda. Piemēram, auklīšu nauda. Likumā ir noteikta kārtība, kādā pārpalikušos līdzekļus var novirzīt citām programmām. Auklīšu gadījumā pērn gada beigās šo naudu novirzījām veselības aprūpei. Divreiz ir izdevies izdevīgi apkalpot arī valsts parādu, iepērkot parādzīmes par zemākām cenām, nekā tika sākotnēji plānots. 2013. gadā šādi ieekonomējām vairākus desmitus miljonu, ko arī novirzījām veselības aprūpei, ceļu remontiem.
– Vai domājat, ka sabiedrība ir pietiekami informēta par to, ko valsts var atļauties un ko – ne? Kirovs Lipmans paziņojis, ka Rīgas “Dinamo” hokeja komanda jāuztur valstij un tam vajadzīgi 30 miljoni eiro. Tikpat, cik visu skolotāju algām! Ja Āboltiņas kundze nebūtu gājusi hokeja laukuma vidū, tad varbūt to nejautātu. Kad kāds politiķis neaiziet uz gadskārtējo represēto personu salidojumu, bet uz kamaniņu sporta pasākumiem, tad nojaušu, kam tiks līdzekļi no budžeta neparedzētiem gadījumiem. Tagad radošie parakstījuši petīciju par Laikmetīgās mākslas muzeju. Arī par 30 miljoniem! No kā tad maksāsit aizsardzībai?
– Skaidrs, ka visas vēlmes, lai saņemtu līdzekļus no valsts budžeta, nevar piepildīt. Hokejs vienīgi no valsts budžeta nekad netiks finansēts. Sportam piešķirto valsts budžeta finansējumu pēc prioritātēm sadala Sporta padome.
