– Tagad, ES prezidentūras laikā, jūs esat Eiropas galvenais finanšu ministrs. Kā izmantojat šo tribīni? 26
– Lemjam par finanšu palīdzību Ukrainai. Piemēram, ES valstis ir vienojušās, ka Ukrainai maksās trīs miljardus eiro (sākotnēji 2,4). Trīs mēnešu ilgās diskusijās pārliecināju, ka Eiropai jāpilda dotie solījumi.
– Ja mērām naudas summās, Eiropa vairāk palīdz Grieķijai nekā Ukrainai… Latvija pagājušajā nedēļā iemaksāja 44 miljonus eiro Eiropas Stabilizācijas mehānismā. Vai arī mēs vairāk palīdzam Grieķijai?
– Eiropas Savienība un konkrēti ECOFIN (Ekonomikas un finanšu ministru padome) manā vadībā kopš janvāra Grieķijai nav piešķīrusi nevienu centu. Un nedos, kamēr nebūs izpildīta iepriekš apstiprinātā programma. Pret Grieķiju nevar būt citāda attieksme kā pret citām ES programmas valstīm – Spāniju, Portugāli, Kipru, Latviju un Īriju. Grieķija nav saņēmusi ne centa no tiem mehānismiem, kuros Latvija piedalās ar savu naudu.
– Grieķijas jaunais premjers Ciprs nupat bija pie Vācijas kancleres Merkeles un apņēmās jaunus mājasdarbus veikt…
– Nav iespējams sarunāt kaut ko tikai ar vienu dalībvalsti. ES ir sarežģīts pārvaldības mehānisms, kur lēmumus par budžetu pieņem, balsojot visām 28 dalībvalstīm. Nedomāju, ka kopīgā atbilde būs citādāka kā: jāpilda Grieķijas valsts dotie solījumi, jāturpina strukturālās reformas un jāsabalansē budžets.
