Foto – LETA
Karš maina valsts budžetu. Saruna ar finanšu ministru Jāni Reiru 26
Kā Krievijas izraisītais karš Ukrainā ietekmējis Latvijas valsts ienākumus, nodokļu politiku un izdevumus? Ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz valsts budžetu ar finanšu ministru Jāni Reiru “LA” redakcijā pārrunāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Ivars Bušmanis.
Reklāma
Reklāma
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50
5
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
I. Bušmanis: – Ģeopolitiskās situācijas dēļ ir neplānoti zemāki ienākumi un neplānoti jauni izdevumi. Vai vidējā termiņa budžets ir jāpārstrādā un priekšvēlēšanu solījumi jāaizmirst?
Jānis Reirs: – Tas ir tikai normāli, ka valsts iet līdzi laikam un salāgo savas vajadzības ar iespējām. Pamatā tam ir ģeopolitiskie faktori, no kuriem mūs visvairāk ietekmē nestabilitāte investīciju jomā. Vislielākās investīcijas nāk no ES Kohēzijas fonda – apmēram 80% no investīcijām, kas mums šai periodā būs. Privātās investīcijas ir aizplūdušas, pareizāk sakot, nenāk tik aktīvi, cik mums gribētos. Turklāt mūs ietekmē ne tik daudz Krievijas uzliktais embargo, cik rubļa vājums, kas piespiež ražošanu pārorientēt uz citiem tirgiem. Apbrīnoju uzņēmēju spēju pielāgoties un atrast jaunus eksporta tirgus šajā situācijā. Pateicoties viņiem, gada griezumā eksporta skaitļi nav cietuši, un mēs ceram, ka šogad tie pat pieaugs, it īpaši metālapstrādē, kur darbu atsācis “Liepājas metalurgs”. Krievijas un Ukrainas attiecību krīze ir pārtraukusi labo idilli, kad vairākus gadus pēc kārtas Latvijas ekonomika attīstījās ar 4 – 5% pieaugumu, vienmēr pārpildot budžetu.
