Karš latviešu komunistes acīm 0
LU Mazajā aulā notika kā vēstures zinātnei, tā literatūras jomai svarīgs notikums, ko dažviet nosaukuši pat par ”sensāciju”. Proti, savus atvēršanas svētkus piedzīvojis pirmais izdevums no tā sauktās atvilktnes literatūras klāsta – Veras Kacenas romāns ”Kājāmgājējs karā”.
Par atvilktnes literatūru parasti sauc darbus, kurus to autori rada faktiski sev un saviem pēcnācējiem, ne plašai publikai, jo apzinās, ka pastāvošā režīma ap-stākļos to izdošana autora paustās nostājas dēļ nebūs iespējama. Kā atzīmēja LU prorektors Indriķis Muižnieks, tad latviešu literatūrā šādas rakstniecības piemēru nav daudz. Nežēlastībā kritušā Latvijas PSR kultūras ministra Voldemāra Kalpiņa dzīvesbiedre, latviešu strēlnieku divīzijas bijusī sanitāre un žurnāliste Vera Kacena (1912 – 1999) ”Kājāmgājēju karā” sarakstīja 70. gados. Neskatoties uz to, ka radīts kā daiļliteratūra, romāns ir dokumentāls un stāsta par latviešiem sarkanās armijas rindās Otrajā pasaules karā, par frontes ikdienu. Daudziem tā varoņiem ir savi prototipi, un Kacena savā darbā patiesībā ataino piedzīvoto, sevi pašu, laikabiedrus Voldemāru Kalpiņu, Eduardu Berklavu un citus. No mūsdienu literatūrzinātnieku viedokļa ”Kājāmgājējā karā” ir savijušās dokumentālā romāna un postmodernisma iezīmes. Tas demonstrē latviešu nacionālkomunistes skatu uz karu un latviešu tautas likteni tajā, turklāt Kacenas viedoklis nebūt nesakrīt ar Brežņeva laikos ierastajām ideoloģijas klišejām. Ne velti autore pat negrasījās savu grāmatu piedāvāt izdošanai.
Darbu jau reiz mēģināja nodrukāt 90. gadu beigās, taču toreiz tas tā arī nenotika. Vēlreiz par Veras Kacenas romānu literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis atgādinājis, kad LU Sociālo zinātņu fakultāte profesores Vitas Zelčes vadībā bija ķērusies pie sarkanajā armijā un leģionā dienējušo dienasgrāmatu apkopojuma ”(Divas) puses” sērijā ”Latviešu kara stāsti”. Arī ”Kājāmgājējs karā” ir šīs sērijas izdevums. To pamatīgi ar komentāriem papildinājuši un rediģējuši vēsturnieki Kaspars Zellis, Vita Zelče, Uldis Neiburgs, Ineta Lipša, kā arī socioloģe Daina Eglīte. Grāmatas izdošanā apgādam “Mansards” palīdzēja valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” un Fridriha Eberta fonda finanšu atbalsts. Izdevēji informē, ka patlaban sagatavošanā atrodas sērijas turpinājums – ”Latviešu leģionāra kara atmiņstāsts”.
