Māris Niklass: Ja ļausim uzvarēt Putinam, nākotnē visiem būs jāatmaksā augstāka cena 25
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rakstu sākšu ar filozofisku atkāpi. Latvijā netrūkst cilvēku un varbūt arī citviet pasaulē, kuri uzdod jautājumu – kāpēc kruasāns maksā par eiro dārgāk, kāpēc par apkuri un elektrību jāmaksā divreiz vairāk? Tikai tāpēc, ka kaut kur karo? Kāds cits jau augstāks amatā – Ungārijas premjers – piedraudējis, ja netiks atbloķēti 13 miljardi eiro ES fondu līdzekļu viņa valstij, Ungārija neatbalstīs Eiropas Savienības nākamā gada budžetā paredzēto 18 miljardu eiro atbalstu Ukrainai.
Viņš personīgi nosodot Krievijas agresiju, tomēr vēloties prioritizēt savas valsts intereses.
Te vietā atgādināt Kārļa Zāles asistenta tēlnieka Kārļa Jansona savulaik teikto – cilvēkam astoņas muskuļu grupas darbojas uz raušanu un tikai divas – uz došanu. Par teiktā ticamību liecina fakts, ka tēlnieks savulaik Mākslas akadēmijā pasniedzis anatomiju.
No katra Jansona pieminekļa dveš spriega atlētiska ķermeņa ekspresija. Raksta sākuma piemēri liecina par astoņu raušanas muskuļu grupu darbību.
Gribu uzteikt norvēģus, kuri ziedojuši Ukrainai 109 milj. eiro dabasgāzes iegādei. Tā ir tikai daļa no 954 miljonus lielās divu gadu palīdzības. Lietuvieši, kuri saziedojuši pusmiljonu dolāru divu zemūdens dronu iegādei. Latvieši kļuvuši par galvenajiem vieglo auto piegādātājiem Ukrainas armijai.
Vietā pieminēt kustības aizsācēju Reini Pozņaku, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. Atzinību pelnījuši gandrīz tūkstoš latviešu, kuri ziedojuši savus personīgos automobiļus ukraiņiem. Uzteicams vairākums pasaules tautu valdību, kuras saprot situācijas nopietnību un sniegušas Ukrainai militāru palīdzību 41,3 miljardu eiro apjomā, kas ir 86% no Krievijas šā gada aizsardzības budžeta.
Esmu patapinājis atvaļināta Zemessardzes majora domu, ka devējiem ir nākotne, bet rausējiem tādas nav.
Par kāda individuāla rausēja, pareizāk, okupanta neizglītotību, kādas nesen atbrīvotās hersonietes stāsts. Pirms dažiem mēnešiem viņas dzīvoklī ielauzās krievu karavīrs. Ienācis virtuvē, sāka sievietei krūtīs bakstīt automāta stobru, prasīdams seifa kodu. Mēģinājusi iestāstīt, ka viņai nav tādas mantas. Kā nav, kas uz galda stāv? Tad tikai apjautusi, ka okupants multivārāmo katlu noturējis par seifu.
Vietā atkārtot NATO ģenerālsekretāra Stoltenberga Madridē teikto, ka jābūt gataviem Ukrainu atbalstīt ilgā laika posmā. Nauda neatsver ukraiņu asinīm maksāto cenu. Ja ļausim uzvarēt Putinam, nākotnē visiem būs jāatmaksā augstāka cena.
Nav noslēpums, ka Krievija dzīvo ar cerību, lai sabruktu Rietumu solidaritāte.
Viens no solidaritātes grāvējiem ir Viktors Orbāns, kuram, varētu teikt, pielipis “Putina sindroms”. Viņš atļāvies uz futbola maču ierasties ar uzrakstu “Lielā Ungārija” jeb “Ungārijas karaliste”.
Uz šalles redzama kontūrkarte, kurā iekļautas teritorijas, kas tagad ir daļa no Austrijas, Slovākijas, Rumānijas, Horvātijas, Serbijas un Ukrainas. Pēdējās valsts Ārlietu ministrija izsaukusi Ungārijas vēstnieku un izteikusi protestu un pieprasījusi atvainošanos. Līdzīga rīcība sekojusi no Rumānijas. Pārējās valstis gan vēl nav sarosījušās.
Vakar bija 24. novembris. ASV šai datumā atzīmē Pateicības dienu. Pēc senas tradīcijas ASV prezidents 21. novembrī apžēloja divus tītarus, tādējādi paglābjot viņu nokļūšanu uz galda. Savukārt Krievijas prezidents tai pašā datumā attālinātā veidā piedalījās tītaru audzēšanas fermas Tjumeņā atklāšanas ceremonijā.
Putins uzsvēra, ka šis notikums padarīšot Krievzemi neatkarīgāku pārtikas apgādē. Protams, ne vārda, ka 24. novembrī sākas viņa militārās specoperācijas 10. mēnesis un kritušo skaits jau sasniedzis 80 tūkstošus.
Patieso skaitu neuzzināsim nekad. Nesen atklājās, ka agresors savus kritušos karavīrus utilizējis Hersonas atkritumu poligonā, līķus sadedzinot.
