Karš izmainīja jaunas sievietes dzīvi – viņa nepameta Krieviju kā simtiem tūkstošu citu, bet palika, lai cīnītos pret valdošo režīmu 33
Pirms diviem gadiem Anastasijai, strādājot kādā Maskavas SPA, bija laba dzīve, bet Krievijas iebrukums Ukrainā visu izmainīja, vēsta ziņu aģentūra “AFP“.
29 gadus vecā sieviete tagad palīdz represiju upuriem, rakstot vēstules un sūtot pakas uz cietumiem, kā arī strādājot par žurnālisti vienā no pēdējiem Krievijas neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem.
“Es sāku dzīvot, kad tas viss sākās. Pirms tam es biju kā burbulī,” teica Anastasija, kura 2022. gada martā zaudēja darbu. Viņa nodarbojās ar reklāmu, sociālajos tīklos reklamējot SPA procedūras, taču pēc Krievijas ofensīvas sākšanas tika aizliegts lietot “Facebook” un “Instagram”.
Tajā pašā laikā viņa šķīrās no vīra, kura atbalsts Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā bija pēdējais piliens.
Kamēr daudzi krievi ignorē karu, bet citi atbalsta ofensīvu, Anastasija sacīja, ka viņa ir palikusi Krievijā, lai savā veidā cīnītos pret režīmu, nevis pametusi valsti kā to izdarījuši simtiem tūkstošu citu.
Raksta 300 ieslodzītajiem
Kādu 2022. gada marta vakaru Anastasija sastapa grupu maskaviešu piemiņas pasākumā par godu opozīcijas līderim Borisam Ņemcovam uz tilta netālu no Kremļa, kur viņš tika nošauts 2015. gadā. Viņa pavadīja visu nakti kopā ar viņiem, un kopš tā brīža viņas dzīve iegāja pavisam citā gultnē.
No rītiem, pēc astoņus gadus vecā dēla aizvešanas uz skolu, viņa raksta vēstules ieslodzītajiem. To kļūst arvien vairāk, jo tūkstošiem krievu ir ieslodzīti par kara kritizēšanu un desmitiem ir piespriesti bargi cietumsodi.
Anastasija sāka saraksti, nosūtot pastkarti opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam, kurš tika ieslodzīts ārpus Maskavas un vēlāk saņēma 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu” Arktikā. Viņš nomira šī gada februārī mīklainos apstākļos, pulcējot viņa bērēs Maskavā tūkstošiem atbalstītāju.
“Man ir 300 ieslodzītie, kuriem rakstu vēstules, lielākoties atrodu viņus sociālajos medijos,” stāsta Anastasija. “Es nekad neveicu atlasi. Es rakstu ikvienam, ko varu atrast,” viņa teica, sākot no parastiem noziedzniekiem līdz pat, kā viņa nodēvēja, “politiskām” lietām.
To vidū ir Vladimirs Kara-Murza, kurš tika notiesāts uz 25 gadiem – bargākais sods opozīcijas līderim mūsdienu Krievijas vēsturē.
Kā atklāja Anastasija: “Es gribēju uzdot viņam jautājumu, kas mani tolaik ļoti uztrauca – vai var joprojām iemīlēties, kad apkārt viss šis notiek?”
Kara-Murza atbildējis, ka var.
“Manai dzīvei beidzot ir jēga”
Anastasijas pēcpusdienas arī ir veltītas palīdzībai ieslodzītajiem. Pirms došanās uz pasta nodaļu viņa nopērk pirmās nepieciešamības preces ieslodzītajiem Maskavas Lefortovas cietumā, kas ir represiju simbols. Viņa vāc ziedojumus, lai segtu šos pirkumus.
Dažus mēnešus viņa strādā arī par tiesas reportieri, sekojot līdzi represiju upuru prāvām nelielā neatkarīgā plašsaziņas līdzeklī. Viņa stāsta, ka “daudz nenopelna”, bet viņai arī “daudz nevajag.”
Viņa regulāri rīko sapulces Maskavas centrā, kurās pulcējas vairāki desmiti dažāda vecuma cilvēku, lai parakstītu dzimšanas dienas kartītes ieslodzītajiem.
“Manai dzīvei beidzot ir jēga,” viņa teica vienā no sapulcēm, ar lepnumu vērojot, kā ap viņu notiek rosīgas diskusijas.
Taču jaunā sieviete neslēpj neizpratni par aizbraukušajiem krieviem, kuri kritizē tos, kas ir palikuši, lai gan viņi nepiekrīt valdošajam režīmam.
“Es paliku, lai viņi varētu atgriezties! Un tādu cilvēku kā es ir daudz,” viņa noteica.
