Karš ir sācies – sākumā zaudējam . “LA” diskusija Aucē 16
Šādus jautājumus diskusijā “Sargies pats, tad NATO tevi sargās” ar Auces novada iedzīvotājiem piektdien pārrunāja Eiropas Parlamenta deputāti Krišjānis Kariņš (“V”), Inese Vaidere (“V”) un Roberts Zīle (NA), partijas “Latvijas attīstībai” valdes locekle Liene Cakare un aizsardzības ministra padomnieks Andis Jēkabsons.
Vai Latvija ir apdraudēta?
“Pateicoties NATO klātbūtnei Latvijā, ārējais apdraudējums nav tik liels kā iekšējais – un tā ir latviešiem nelabvēlīgā demogrāfija,” uzskata Krišjānis Kariņš. “Tomēr jābūt gataviem, ka austrumu kaimiņš centīsies izraisīt Latvijā nemierus. Mūsu uzdevums ir nepakļauties tāda veida provokācijām,” viņš noteica. “Kaimiņš ir mainījis taktiku, lai saglābtu savu varu. Putins nevis ceļ savas tautas labklājību, bet meklē ārējo ienaidnieku, un par to esam kļuvuši mēs visi, rietumnieki, kuri nosaukti par fašistiem. Ironija, ka visam Krievijas politiskajam ešelonam bērni studē rietumvalstīs.”
“Kamēr vien pastāvējušas valstis, tās ir bijušas apdraudētas. Ne velti akmenī kalta Senās Romas devīze: “Gribi mieru, gatavojies karam!” Latvijai šodien bruņota uzbrukuma draudu nav,” apliecināja Aizsardzības ministrijas pārstāvis. “Ukrainas notikumu ietekmē gan ir pieauguši citi draudi no Krievijas. Un tas ir iekšējais apdraudējums. Mēs divdesmit gadus dzīvojam sašķeltā sabiedrībā. Ukrainas notikumi rāda, cik viegli sašķeltā valstī sakūdīt vienu sabiedrības daļu pret otru. Skaidrs, ka mūsu valsts ir viegli ievainojama. Manuprāt, līdz šim politiķi nav darījuši neko vai viņu risinājumi ārkārtīgi vāji, lai to novērstu,” pārmeta Andis Jēkabsons.
“Varam runāt par militāriem vai politiskiem apdraudējumiem, bet cilvēkam lielākais apdraudējums ir viņš pats, it īpaši, ja viņš nevēlas neko mainīt savā dzīvē, ” uzskata Liene Cakare. “Jādomā, kā sargāt sevi, kā domāt par sevi, un ko darīt, lai pašam būtu labi, nevis gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Arī izbraukšana manā skatījumā ir vieglākā ceļa izvēle.”
Krievija uzbrūk draugiem
Diskusijā citēju Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu, kurš nesenā intervijā faktiski atzinis, ka informatīvais karš ar Eiropu jau notiek. Tiesa, viņš lietoja vārdus “informatīvā pretstāvēšana”. Atbilstoši Krievijas jaunajai militārajai doktrīnai, mūsdienu karadarbība balstās uz cīņu par cilvēku apziņu. Mērķis ir panākt civiliedzīvotāju atbalstu uzbrucējam. Kara pirmajā fāzē ar informācijas, psiholoģiskiem, diplomātiskiem un ekonomiskiem ietekmēšanas līdzekļiem iedibina Krievijai vēlamo politisko un sabiedrības noskaņojumu. Tātad Krievija uzbruks draugiem?
“Apdraudējums no Krievijas ir nepārprotams,” norāda Roberts Zīle. “Man nebūtu nekas briesmīgāks kā vēlreiz zaudēt savu valsti. Putins veido savu Eirāzijas savienību un par savu ienaidnieku pasludinājis ES un NATO. Ukraina ir tikai platforma, uz kuras notiek kaujas. Krievijas likums prasa aizsargāt ne tikai savus pilsoņus, bet arī savu pilsoņu īpašumus citās valstīs. Impērijas atjaunošanas pamatinstruments ir padomju cilvēks un viņa domāšana. Latvijai bīstamākais ir sagaidīt sliktus Saeimas vēlēšanu rezultātus un veidot Krievijai draudzīgu valdību. Tad mēs paši izslīdēsim no Rietumu ietekmes.”
Vai Latvija spēj aizstāvēties?
Vai Latvijas 5000 profesionālie karavīri un 8000 zemessargi spētu Latviju nosargāt pret tiem 100 tūkstošiem Krievijas karaspēka, kas ir pie robežas? Andis Jēkabsons atgādina, ka mums ir bijusi iespēja mācīties no iepriekšējās okupācijas. Autoritatīvais Valsts prezidents Ulmanis neļāva pretoties, tajā pašā laikā somi karoja un nosargāja valsts neatkarību. “Jā, Krievijai ir lielāka armija nekā Latvijai, taču skaidrs, ka mūsu bruņotie spēki var pretoties. Pirmās neatkarības posmā katra Baltijas valsts bruņojās līdz zobiem, bet nesadarbojās. 1939. gadā Latvijas armijai bija novirzīti 27% no valsts budžeta, un arī tad nevarējām nostāvēt pretī Krievijai, kura viltīgā veidā ar karabāzu līgumiem mūs okupēja. No tā mācījušies, iestājāmies NATO, kuras kolektīvās aizsardzības līguma 5. pants mūs sargā,” pārliecināts Jēkabsons.
“To jau Krievija saprot, ka tiešā konfrontācijā ar NATO tā zaudētu. Tāpēc šāda veida apdraudējuma nav. Krievijas ietekme var izpausties kā draudzīgā varā, tā arī nekārtībās. Mēs nemākam nosargāt savus objektus. Kad pēc 13. janvāra mītiņa Saeimai izdauzīja logus, to varēja ļoti vienkārši ieņemt,” sprieda Zīle. Iedomājāmies, ka vēl vieglāk kāda ekskursantu grupa varētu iebarikādēties Saeimā un pasludināt Latvijas PSR. “ASV desantnieki no Ādažiem jau nebrauktu tos izdzenāt, kas ielīduši Saeimas ēkā,” secina Zīle.
“Ikviena valsts ir tik stipra, cik gatavi ir tās iedzīvotāji par to krist. Ja iedzīvotāji labāk aizbrauc no valsts, skaidrs, ka valstij būs problēmas” pārliecināts Jēkabsons.
Inese Vaidere skumji secināja, ka aizsardzības budžets samazināts līdz 0,9%, kad vajadzēja 2%. Aizsardzības ministra padomnieks atgādināja, ka “Vienotībai” bija gan finanšu, gan aizsardzības ministri, gan premjers, bet “jūs ne tikai neatradāt 2% no IKP, bet izdevumus aizsardzībai konsekventi samazinājāt”.
Informatīvajā karā ir “okupētas teritorijas”
Liene Cakare uzskata, ka mūsu informatīvo telpu no ārpuses grauj destruktīvisms, informācijas sagrozīšana, demagoģija. Vai Krievijas kanālus skatīties ir bīstami? “Maigā vara ir līdzeklis. Jebkurš saprātīgs Latvijas iedzīvotājs sapratīs, kad ziņu raidījumos slavē Putina režīmu, un nepakļausies dezinformācijai. Taču arī izklaides raidījumos, starp citu komentāros, iepin šo varenības un pareizības iespaidu – arī tie ļoti ietekmē. Tāpēc ir būtiski no mazotnes audzināt piederību Latvijai, nacionālo un kultūras identitāti,” viņa izvērsa.
“Krievijas kanālos propaganda ir tīra naida kurināšana, ziņās ir meli (piemēram, apgalvojums, ka Ukrainā uzdarbojas fašisti). Tie 30% Latvijas iedzīvotāju, kas atbalsta Krievijas agresiju Krimā, acīmredzot barojas tikai no Krievijas TV kanāliem,” pauda Inese Vaidere. “Krievi filmās sevi rāda kā izlēmīgus, mēs – kā mazu un neizlēmīgu tautu. Vajag radīt savas filmas un TV stāstus, kuros parādītu, ka esam drosmīga kultūras tauta, kas ciena viens otru,” viņa piebilda.
“Nav apdraudējums, ja skatāties Krievijas televīziju tad, ja ieslēdzat arī Latvijas TV kanālus. Sliktā ziņa ir tā, ka liela mūsu sabiedrības daļa nekad neskatās Latvijas TV,” norādīja Roberts Zīle. “Mums jātiek vaļā no tā, ka mēs cenšamies apkalpot katru Latvijas krievu viņa valodā.”
Aucenieki bažījās, ka visur Latgalē nemaz nav pieejami Latvijas kanāli. Andis Jēkabsons Austrumlatgales pašvaldībās pārliecinājies, ka cilvēkiem, lai skatītos bezmaksas televīziju, nav pa kabatai dekoderi. Risinājums: bezmaksas dekoderi trūcīgajiem, ko Aizsardzības ministrija esot jau ierosinājusi Ekonomikas ministrijai.
Kā aizsargāt ēteru
Politiķi piekrita, ka šajā karā informatīvajā telpā Latvija ir ļoti ievainojama un daudzas pozīcijas jau zaudējusi. Katram bija savs padoms, kā to labāk aizsargāt.
“Informatīvā telpa ir jāsargā vispirms. Kas to uzrauga? Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kuras vadībā ir Ainārs Dimants. Viņš Ogres televīziju spiež bankrotēt,” pārmeta Roberts Zīle. “Tajā pašā laikā šī padome demonstrēja nevarību, kad Krievijas TV kanāls PBK Lietuvā pārraidīja melus par 1991. gada notikumiem pie Viļņas TV torņa. Lietuvieši slēdza šo kanālu, bet mūsējie pat nespēja to sodīt. Mums jānomaina šī padome pret tādu, kas elektronisko plašsaziņas līdzekli redz kā ieroci, ar ko karo par cilvēku smadzenēm. Šis ierocis ir ienaidnieka, un konkrētajā gadījumā – Putina administrācijas – rokās.”
Aizsardzības ministra padomnieks Andis Jēkabsons cīņā par smadzenēm galveno akcentu lika uz jaunās paaudzes audzināšanu: “Mūsu paaudzes uzdevums ir no skolas sola sākt mācīt vienotu vēsturi, vienotas vērtības, kas asociētos ar mūsu valsti. Mūsu ārējā drošība pieaugs vairākkārt, ja sakārtosim šo iekšējās drošības jautājumu.”
Divplūsmu skolas sašķeļ sabiedrību
Liene Cakare uzskata, ka patriotiski varam būt, tikai balstoties uz savu kultūru.
“Sabiedrības sašķeltībai vienīgais risinājums rodas izglītības sistēmā. Tie bērni, kuri Latvijā uzaug pilsētās, kur nav divvalodīgās skolas, itin visi neatkarīgi no tautības uzaug latviskā vidē un uzņem latviskās vērtības. To vajag panākt arī lielajās pilsētās. Mazākumtautību skolās jāizbeidz krievu bērnu atgrūšana no latviešu sabiedrības, ļaujot mūsu teritorijā dzīvot svešā informatīvajā telpā,” uzstāja Kariņš.
Viņu papildināja Vaidere: “Runas par mazākumtautību skolām ir tukšas. Jo divdesmit neatkarības gados divplūsmu skolas novedušas pie sašķeltas sabiedrības, jo nekā vienojoša nav. Kāpēc lai bērns, kas mājās runā krieviski, skolā – krieviski, veikalā pārdevējai ko prasīs latviski? Valsts finansētās skolās jāmāca latviešu valodā, tai jākļūst par sabiedrības vienojošu elementu.”
Svētku atbalstītāji: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Lietuvas vēstniecība, Zemkopības ministrija, Latvijas Bērnu fonds, Aizsardzības ministrija un NBS, Jelgavas tipogrāfija, SIA “Balta Eko”, SIA “Drukātava”, SIA “VESTA-LK”, “Vienotība”, “Latvijas attīstībai”, “Arctic Paper Latvija”, Inese Vaidere, Roberts Zīle, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Auces novada pašvaldība, Dobeles novada pašvaldība, SIA EK “Auce”
Informatīvie atbalstītāji: laikraksti “Latvijas avīze”,” Auces Novada Vēstis”, “Zemgale’”.
