Karš, bads un lauksaimnieks pa vidu – nākotne nerādās rožainās krāsās 8
Arnis Blūmfelds, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikā iestājies sarežģīts laiks. Riski ģeopolitisku iemeslu dēļ, sankcijas, ilgais piegāžu laiks vai pilnīgs to ķēžu pārrāvums, arī izejmateriālu trūkums, inflācija un energoresursu cenu kāpums ir nopietni izaicinājumi jebkuram uzņēmumam.
Tieši tādēļ būtu arvien vairāk jādomā, kā atbalstīt vietējos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, veicinot piegādes ķēžu nepārtrauktību un stiprinot valsts ekonomiku.
Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi atkarīga no laikapstākļiem, vēl vairāk, ne tikai no tiem, kas ir konkrētajā teritorijā, bet arī citās pasaules vietās. Ja kādā no konkrētas lauksaimniecības nozares lielvalstīm nav padevusies raža vai ganāmpulki, tas ir izjūtams arī citviet. Tagad šai ietekmei ir pievienojies arī karš Ukrainā.
Lauksaimniecības nozare šobrīd ir kritiskas situācijas priekšā ne tikai Ukrainā, bet arī pārējā Eiropā. Tā ir pakļauta ievērojamam enerģijas un citu ražošanas resursu izmaksu spiedienam, kas patiesībā sākās jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Dažu produktu cenas, piemēram, graudaugu, ir sasniegušas rekordaugstu līmeni, jo Ukraina pirms kara bija viena no lielākajām graudaugu eksporta valstīm pasaulē. Tāpat saulespuķu sēklu eksporta tirgū Ukraina veidoja 50%, miežu – 18%. Šobrīd daļa graudu ir iesprūduši Ukrainas ostās, un savukārt sadarbība ar Krieviju netiek akceptēta.
Tam ir daudzdimensiju sekas. No vienas puses, tas rada jautājumus par pārtikas pieejamību un izmaksām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Globālie analītiķi prognozē, ka Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs drīz būs jūtams bads. No otras puses, pat augstās cenas nekompensē lauksaimnieku izmaksu pieaugumu.
Nākotne nerādās rožainās krāsās, jo tiek solīts un gaidīts turpmāks energoresursu cenu kāpums. Tāpat apdraudētas ir minerālmēslu piegādes, jo minerālmēslu eksporta tirgū Krievija un Baltkrievija kopā veido 20% no visa pasaules tirgus. Latvija 50% minerālmēslu importēja no Krievijas.
Pašreizējās apjomīgās pārmaiņas ekonomikā lielākā vai mazākā mērā izjūt visi, tai skaitā finanšu sektors un nebanku finansētāji. Arī likumsakarība, ka jebkuru globālu pārmaiņu rezultātā jāpieņem lēmumi ar lielāku apdomu, izvērtējot papildu aspektus, paliek spēkā.
Šobrīd kreditētāji primāri pievērš uzmanību ieviesto sankciju ievērošanai, kā arī veic klientu un viņu darījumu papildu pārbaudes, lai pārliecinātos par to drošību. Šādas procedūras kredīta izsniegšanu padara ilgāku, un kādam aizdevums var tikt arī atteikts. Taču nebanku finansētāju trumpis ir darbības elastība un spēja analizēt un saprast katra aizņēmēja individuālās vajadzības un iespējas, balstoties ne tikai uz ciparu virknēm finanšu pārskatos, bet arī uz daudzpusīgāku informāciju.
Pašreizējā situācija ir ne tikai krīze, bet arī iespēja – meklēt jaunus veidus, skatīties citos virzienos, attīstīties. Kā liecina Zemkopības ministrijas prognožu dati par dažādām lauksaimniecības nozarēm, sējumu platības 2022. gadā pieaugs par 0,3%, toties graudu kopraža tiek lēsta pat par 17% lielāka nekā 2021. gadā, dārzeņu nozarē 2022. gada janvārī Latvijas eksportēto dārzeņu apjoms bija par 24% lielāks nekā iepriekšējā gadā, kā arī ir palielinājusies aitas gaļas eksporta vērtība.
Visi dati liecina, ka Latvijas lauksaimniecībai ir potenciāls, atliek tikai dot saimniekiem iespēju un atbalstīt viņus zemes platību, tehnikas un saimniekošanas, ražošanas resursu iegādē.
Izskatot aizdevuma pieteikumu, viens no izaicinājumiem, ar kuriem jāsaskaras gan banku, gan nebanku finansētājiem, ir mazo un vidējo lauksaimnieku iesniegto datu un nākotnes darbības prognožu kvalitāte.
Šā brīža situācijā finansētājiem papildu pārbaudes, iedziļināšanās katra lauksaimnieka vajadzībās un katra skaitļa nozīmes izprašana prasa laiku. Tādēļ aizdevuma apstiprināšana var prasīt vairāk laika, lai saprastu, cik liels aizdevums ir iespējams, vai tāds tiešām ir vajadzīgs un vai šobrīd pie apvāršņa ir redzamas kādas iespējas, uz kurām pārorientēties un kas nesīs lauksaimniekam peļņu un viņu saimniecībai – rentabilitāti.
Taču mērķtiecīgi veidotu un uz pamatotiem datiem balstītu attīstības projektu iesniedzējiem nav iemeslu uztraukties – lauksaimniecība ir droša un vērtīga nozare trauksmainajā pasaulē. Pārtika būs vajadzīga vienmēr un visiem.
* “ERST Finance” izpilddirektors
