Karš aktivizē dzīvības apdrošināšanu – nozarē sen neredzēta izaugsme 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apdrošināšanas nozare Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī ir piedzīvojusi sen neredzētu izaugsmi – apdrošināšanas prēmijas pieaugušas par 15%, bet atlīdzības – pat par 40%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.
Lai gan divciparu prēmiju pieaugums bijis visos lielākajos apdrošināšanas veidos – dzīvības par 21%, veselības – par 13%, KASKO – par 16%, OCTA – par 13%, bet īpašuma apdrošināšanā – par 12%, tomēr šajā sarakstā īpaši izceļas dzīvības apdrošināšana, kuras parakstīto prēmiju apjoms viena ceturkšņa laikā audzis par piekto daļu.
“Gada sākumā parasti tiek pārslēgta daļa dzīvības apdrošināšanas līgumu, taču pieaugums par veselu piektdaļu liek domāt, ka pašreizējie kritiskie ģeopolitiskie un sabiedrības veselības notikumi likuši cilvēkiem vairāk aizdomāties par savu nākotni, rūpēties par ģimeni un uzkrājumiem, iegādājoties dzīvības apdrošināšanu,” domā LAA prezidents Jānis Abāšins.
Arī apdrošināšanas atlīdzību izmaksu pieaugumā lielākais īpatsvars ir tieši dzīvības apdrošināšanas atlīdzību izmaksu pieaugumam – tās pirmajos trīs mēnešos ir sasniegušas 42 miljonus eiro, kas ir par 94% vairāk nekā pērn šajā laikā.
“Tas ir unikāli straujš atlīdzību izmaksu pieaugums dzīvības apdrošināšanā, un to ir veicinājis vesels apstākļu kopums. Protams, tiek izmaksātas atlīdzības par apdrošināšanas gadījumiem – par cilvēku nāvi, slimībām un citiem negadījumiem. Tāpat, iespējams, daudziem līgumiem pienācis gala termiņš, kā arī cilvēki izņem uzkrājumus, lai tie būtu pieejami uzreiz, tā teikt, “uz rokas”,” skaidro J. Abāšins.
“SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekle Kristīne Lomanovska vēl piebilst, ka līdzīgi procesi vērojami arī abās Baltijas kaimiņvalstīs, kas liecinot, ka visās trijās valstīs pamazām nostiprinoties uzkrājumu kultūra un uzlabojoties iedzīvotāju materiālais stāvoklis.
“Kopumā Baltijas apdrošināšanas tirgus aug ar veselīgu tempu – astoņu līdz desmit procentu pieaugums gadā. Protams, ir vēl kur tiekties – kopējais uzkrājumu apjoms Latvijā, salīdzinot ar uzkrājumu apjomu Rietumeiropā, vēl ir zems. Tas skaidrojams ar laiku – Latvijā uzkrāj divdesmit gadus, bet Rietumeiropa to dara vairāk nekā simts gadus,” saka K. Lomanovska.
Līderis – veselības apdrošināšana
Lielākais apdrošināšanas veids pēc prēmiju apjoma gada sākumā bijusi veselības apdrošināšana, kas pandēmijas laikā jau tradicionāli piedzīvo izaugsmi. Iemesls ir nepieciešamība nodrošināt privāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību laikā, kad valsts sniegto pakalpojumu saņemšana ir apgrūtināta.
Savukārt procentuāli straujākais prēmiju pieaugums – par 115% – bijis ceļojumu apdrošināšanā, kas skaidrojams ar ceļošanas atsākšanos pēc pandēmijas ierobežojumu mazināšanas. Vēl daudz straujāks pieaugums bijis ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksās – par 423%, un iemesls ir tas pats – pandēmijas ierobežojumi ir mazināti, ceļošana atsākusies, un lielākā daļa polišu sedz arī ar Covid-19 saistītas izmaksas, kas tomēr joprojām ir aktuālas ceļošanas laikā.
Atlīdzības pieaugušas gan veselības apdrošināšanā (+35%), gan KASKO (+27%) un OCTA (+9%) veidos. Kopumā tas apliecina sabiedrisko un ekonomisko aktivitāšu atsākšanos pēc Covid-19 laika ierobežojumu mazināšanas.
Jānis Abāšins saka, ka izteikti vērojama dzīvības apdrošināšanas tirgus tendence pēdējos gados ir izmaksu samazināšanās. “Manuprāt, šis process sākās ar uzņēmuma “Indexo” ienākšanu tirgū un tā publisko kritiku par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas produktu izmaksām, kaut gan ir tirgus eksperti, kas apgalvo, ka izmaksu samazināšanas process sācies jau dažus mēnešus ātrāk. Lai kā arī būtu – izmaksas samazinās jau vairākus gadus no vietas, tas ir nenoliedzami,” saka Abāšins.
PEP gaidot
Dzīvības apdrošināšanas lielākais jaunievedums šajā gadā būs Paneiropas pensija (Pan-European Pension), kas nozarē pazīstama ar abreviatūru PEP. Šim apdrošināšanas veidam ir zināma saistība ar Latviju, jo idejas autors ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis. Šī pensiju veida rašanās iemesli ir trīs. Pirmais no tiem – pieaugošā cilvēku pārvietošanās darba un sadzīves apstākļu dēļ Eiropas Savienības ietvaros.
“Līdz šim pensijas uzkrājumu pārvešana no vienas valsts uz otru bija diezgan sarežģīta. Starp atsevišķām valstīm pastāv vienošanās, kas šo procesu atvieglo, bet visas Eiropas mērogā tādas nav. Tādēļ šī pensiju produkta primārā auditorija ir cilvēki, kuri vairākas reizes mūžā maina valstis, kurās tiek dzīvots un strādāts,” stāsta Lomanovska.
Otrs iemesls – ļoti dažādais pensiju regulējums dažādās valstīs, kas apgrūtina pensijas uzkrājumu veidošanu, ja dzīves laikā jāpārvietojas no vienas valsts uz otru. “Ir valstis, kurās dominē darba devēju iemaksas kā Skandināvijā un Nīderlandē, ir tādas, kur viss atkarīgs no privātajām iemaksām, un ir vēl arī tādas, kurās pensiju uzkrājumu tirgus ir relatīvi mazattīstīts. Pēdējā tipa valstīs PEP ieviešana dos būtisku grūdienu tirgus attīstībai,” saka K. Lomanovska.
Visbeidzot, trešais iemesls PEP izveidei ir vēlme veicināt kapitāla tirgus attīstību – jo vairāk uzkrājumu, jo vairāk līdzekļu investīcijām.
“Pateicoties saprātīgai valsts politikai pensiju uzkrājumu jomā un nodokļu atvieglojumiem, pensiju uzkrājumu tirgus Baltijā ir samērā labi attīstīts, ar pietiekami plašu produktu portfeli, tādēļ nedomāju, ka Baltijas apdrošinātāji un bankas, kas piedāvā pensiju produktus, īpaši steigsies ieviest PEP,” domā Lomanovska.
“Galvenais šī produkta ieviešanas šķērslis ir stingrais izmaksu rāmis – proti, PEP apkalpojošās organizācijas izmaksas nedrīkst pārsniegt 1% no iemaksu apjoma. Tomēr, jāsaka, ka arī šajā ziņā Latvijā un Baltijā ir samērā laba situācija – 2. līmeņa pensiju fondu izmaksas ir zem šīs robežas, tāpat arī lielai daļai 3. līmeņa pensiju fondu. Tādēļ Latvijā šis produkts būtiskas priekšrocības nepiedāvā, taču Eiropas mērogā PEP var radīt interesantus efektus un izmaksu pazemināšanās vilni. Vēl viens šķērslis ir tas, ka PEP piedāvātājam uzreiz jānodrošina pakalpojums vismaz trijās valstīs, lai attaisnotu Paneiropas nosaukumu,” stāsta K. Lomanovska.
