Karpu un foreļu audzētājiem pēdējie gadi bijuši īpaši labi 0
Latvijas akvakultūras sektorā – karpu, foreļu, zandartu, ālantu, sterletu, līdaku, līņu, samu, storu un vēžu audzēšanā – produktivitāte laikā no 2011.gada līdz 2016.gadam ir palielinājusies vairāk nekā divas reizes, tādējādi pārsniedzot pat optimistiskākās prognozes par nozares attīstību, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums.
Pagājušajā gadā Latvijas akvakultūras produkcijas kopējā tirgus vērtība bija 3 871 800 eiro, kas, salīdzinot ar 3 544 000 eiro 2015.gadā, ir par 327,800 eiro lielāks rādītājs.
Ziņojumā akcentēts, ka pieaugumu veicinājusi moderno tehnoloģiju ieviešana un plašāka izmantošana, kā arī lielākas vērtības zivju audzēšana.
Ziņojumā arī norādīts, ka laikā kopš 2011.gada akvakultūrā izaudzēto zivju vērtība ir pieaugusi par 9,6% un visvairāk – 65,4% apmērā – tā ir augusi recirkulācijas sistēmās.
Pagājušajā gadā akvakultūras sektora produkcijas apjoms bija 1 416 tonnas. Galvenās audzētās un realizētās zivju sugas svaigā un apstrādātā veidā bija karpa un karūsa, forele, sams, store. 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, pieaudzis gandrīz visu zivju sugu audzēšanas apjoms, it īpaši foreļu, līņu, karpu, kā arī citu zivju sugu audzēšana. Nedaudz samazinājies līdaku, storu un samu audzēšanas apjoms, tomēr kopumā akvakultūras produkcijas apjoms 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par 553 tonnām.
2016.gadā PVD bija atzīti 156 akvakultūras uzņēmumi, no kuriem ekonomiski aktīvi bija 85 (kopējais nodarbināto skaits – 363 cilvēki).
Akvakultūras produkcijas ražošanai tika izmantoti 816 dīķi ar kopējo platību 4 957,9 ha, 1 245 baseini ar tilpumu 15 228 m³ un 35 recirkulācijas sistēmas ar 5 765 m³ tilpumu.
Tikmēr atbalstam pasākumā “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” līdz 2023.gadam nozarei pieejami 34 000 000 eiro, tajā skaitā Eiropas fonda finansējums 75% apmērā – 25 5000 000 eiro un valsts finansējums 25% apmērā – 8 500 000 eiro, vienādās daļās uz visiem atbalstam attiecināmajiem gadiem.
