Viesmīlība, neskarta daba un rekreācijas iespējas Ukrainas Eiropā. Ceļojuma piezīmes 2
Slavenie Karpati… Gandrīz lielākā Karpatu daļa aug cauri Ukrainas rietumiem un Ļvivas apgabalam – Ukrainas sirdij. Turpat Polija, Ungārija, kuru ietekme uz Rietumukrainas vēsturi redzama vēl tagad. Sešu dienu ceļojumā nebeidza pārsteigt interesantā ukraiņu valoda un nebeidzamā vietējo viesmīlība pret saujiņu latviešu. Izrādās – mūsu palīdzību Austrumukrainas karā novērtē un atceras.
Ļviva – 100 tautu pilsēta
Ļvivas moto ir “Atvērti pasaulei”, kas labi saskan ar pilsētas vēsturi. Dibināta 13. gadsimta vidū un nosaukta Galīcijas karaļa Daniela dēla Ļeva vārdā, kam savukārt dots lauvas vārds. Pilsētas simbols lauva dažādos veidos pilsētā parādās 4000 reizes. Pilsēta pārdzīvojusi dažādus laikus, un daudzveidīgo vēsturi Ļviva un Rietumukraina nemaz necenšas slēpt – vietējais nacionālais saldais ēdiens, izrādās, ir strūdele, ar kuru vairāk asociējas Austrija, arī ielu nosaukumi joprojām nes Armēnijas, Izraēlas un citu valstu vārdus. Arī arhitektūra ir pārbagāta – no romānikas un renesanses līdz pat barokam un jaunākiem stiliem.
800 tūkstošu pilsēta, kā izrādās, dzīvo uz… līķiem! Ļvivieši savulaik domājuši, ka ātrāk nonāks debesīs, ja tos apglabās tik tuvu baznīcai, cik iespējams. Līdz ar to pilsēta ir pilna ar kapenēm, virs kurām ik dienu staigā tūkstošiem cilvēku. Interesants piesitiens pilsētas tūrisma vidē ir kādreizējo huligānu – Batju – mazās statuetes dažu desmitu centimetru augstumā. Batjas Ļvivā bijuši lieli dziedātāji, dzērāji un sievu mīlētāji.
Truskaveca – sanatoriju paradīze
Ļviva pirms 2012. gada Eiropas čempionāta futbolā piedzīvoja ceļu infrastruktūras atjaunošanu, tomēr jau neilgi pēc izbraukšanas no pilsētas par sevi liek manīt sen neatjaunotais asfalts. Līdz 20 tūkstošu cilvēku apdzīvotajai Truskavecai ar auto jābrauc apmēram pusotra stunda. Zīmīgi, ka tieši pēc Austrumukrainas konflikta sākšanās gandrīz katra autobusu pietura, katrs tiltiņš nokrāsots Ukrainas karoga krāsās. Rēzeknes izmēra pilsētā sabūvētas 25 Ķemeru sanatorijas izmēru SPA centri, ko paši ukraiņi labāk dēvē par sanatorijām. Cenas par vienu nakti divām personām – no 50 līdz pat 130 eiro, turklāt samaksā iekļautas arī medicīnas procedūras un ārsta apmeklējums. Zemākas kategorijas viesnīcās var palikt pat par dažiem eiro.
Pilsētas dzīvības sula – “naftusja”
Truskaveca ir slavena ar savu minerālūdeni “naftusja”, ko varētu saukt par Ķemeru sēravota ekvivalentu. Tikpat slikti ož un garšo, tomēr ir pierādītas tā dziednieciskās īpašības, kas palīdz pret daudzām slimībām. Vietējo tradīcija ir “naftusju” dzert pirms visām trim ēdienreizēm. Var dzert gan siltu, gan aukstu – katram veidam ir savas unikālās īpašības. Auksto vēl var dabūt iekšā, bet ar silto gāja pavisam grūti…
Kaut gan pilsēta dibināta 15. gadsimtā, īstu attīstības bumu piedzīvoja 20. gadsimta sākumā, kad Raimonds Jarošs to eiropeizēja, padarot par slavenu kūrortu, kurā atpūtās gan nozīmīgas pirmskara, gan padomju figūras. Zīmīgi, ka pēc Jaroša nāves bagātība nonāca viņa dēla rokās, kurš divu gadu laikā to visu notrieca ar sievietēm. Vietējie gan smej, ka pareizi darīja, jo pēc neilga laika sākās Otrais pasaules karš un visa bagātība tāpat būtu atņemta.
Truskavecā nesen atvērts pavisam jauns delfinārijs. Zīmīgi, ka tā treneri atbēguši no Sevastopoles Krimā, kur šī nodarbe sākta jau pirms 60 gadiem. Cepuri nost – delfīnu un roņu izrāde bija lieliska. Pēc tās seko individuāli delfīnterapijas seansi bērniem ar cerebrālo trieku, autismu, komunikācijas problēmām utt. Delfīnu palīdzību izmanto arī psiholoģiski sagrauti kareivji. 10 minūšu pelde ar šīm radībām – 50 eiro.
Shidņicā ārstē arī bites
Pavisam netālu no Truskavecas ir cits viesnīcu un sanatoriju centrs – Shidņica, kurā dzīvo vien seši tūkstoši cilvēku. Tas gan nav liedzis arī šajā ciematiņā izbūvēt milzīgas augstākās klases viesnīcas. Cenas no 30 līdz 100 eiro dārgākajās viesnīcās par standarta istabiņām. Tikmēr Shidņicas zelta dzīsla ir jau sava “naftusja”, kas ir bagāta ar dzelzi un sodu – palīdz pret nieru, aknu, kuņģa slimībām utt. Shidņica bez milzu SPA centriem piedāvā arī apiterapiju jeb bišu terapiju. Bišu māju saimnieks Dmitrijs pastāstīja, ka ir divu veidu ārstniecības metodes – bišu dzēlieni, kā arī gulēšana uz bitēm. Pirmā metode Eiropā ir aizliegta, otrai ir nedaudz grūti noticēt. Bites istabā gan nelido – tās ir ieliktas cilvēka auguma koka nodalījumā, uz kura guļot veidojas vibrācija, arī bioloģiskais lauks, kas cilvēku aizsargā un dziedē. Palīdzot pret elpošanas problēmām, tīra ķermeņa šūnas un… attīra mūsu karmu. Lai nu kā, bet aveņu, šokolādes, ingvera, citronu u. c. garšu bišu labumi gan bija varen gardi!
Paradīze “Lāča tornī”
Ja nu ir kāda vieta, kur es patiešām gribu atgriezties, tad tas ir atpūtas komplekss “Vezha Vedmezha” Volosjankas ciematā, kas tulkojumā skanētu kā “Lāča tornis”. Uzbūvēta viesnīca – pils! Īpašnieks Volodimirs, kura mamma nāk no Rēzeknes, skaistajā ēkā izbūvējis visus bērnības sapņus. Lielajā atpūtas kompleksā ir iespēja apskatīt nelielu zoodārzu ar retiem putniem vai īpaši draudzīgu āzi ar viņa harēmu. Lieliska iespēja ir apmeklēt tradicionālo saunu, kurā pēc sentēvu metodēm tiksiet nopērts, izpeldināts ledainā ūdenī un kontrastam – arī karstā baļļā. Vienreizēji! Ja esat aktīvas atpūtas cienītājs – varat doties arī speciāli izbūvētajā virvju parkā, pārgājienā pa īpašu maršrutu vai vienkārši pastaigāties vietējās takās.
Netālu no kompleksa iespēja ar draugiem nodoties arī aktīvai peintbola spēlei. Motorizēto transporta līdzekļu fanus izvizinās ar kvadricikliem. Turpat ir arī Ukrainas Karpatu slēpošanas kūrorts. Interesanti, ka “Vezha Vedmezha” uzbūvēta, nenocērtot nevienu koku. Rūpīgi plānojot, kaut kā izdevies visu uzbūvēt, nenodarot lielu postu dabai.
Ķemeru ekvivalents
Īstena līdziniece Ķemeru sanatorijai ir Moršinas pilsētā atrodamā sanatorija, kas specializējas gastroenteroloģijā un ārstēšanā ar dziednieciskajiem dubļiem. Vasarā sanatorijā ik dienu viesojoties ap 4000 cilvēku. Pilsētā kopā dzīvo ap 6000 cilvēku, bet izbūvētas 10 sanatorijas… Arī Moršinā ir savs slavenais minerālūdens, ko iegūst no trim urbumiem. Pirmais urbums ir unikāls, jo pasaulē līdzīga sastāva dzeramais ir vien trīs vietās. Līdzīgi kā ar “naftusju” – sapuvušu olu smārdu dabūt lejā ir sarežģīti, turklāt, ja ūdens vēl ir silts…
Labi zināmā ukraiņu virtuve
Noteikti jānogaršo abu veidu boršči – gan ukraiņu, kas līdzīgs tam, kādu taisa mūsu mammas un omes, gan poļu, kurā zupas šķīvī ieliets vien biešu buljons, papildus dodot t. s. gaļas eklērus. Eklēriņi mani tā apbūra, ka es priekšroku pat dotu poļu borščam. Protams, neiztiek bez vareņiku nobaudīšanas, kurus lielākoties pasniedza ar sēņu pildījumu, bet to saturu, protams, var veidot, kā pašam labpatīk.
Kā nu bez Ukrainas slavenā sālītā speķa jeb “sālo”, kas mutē kūst kā cukurs un liek rokai stiepties pēc nākamā un aiznākamā gabaliņa. Jāpiemin arī ukraiņu augļu kompota uzlējums, kurš, manuprāt, oda pēc kūpinātas gaļas. Kā jau minēju, reģiona tradicionālais saldēdiens ir vairāku veidu strūdeles, bet kopumā man nedaudz trūka oriģinalitātes un īsteni ukrainiska saldā ēdiena nobaudīšanas.
Materiāls tapis sadarbībā ar Ļvivas Starptautiskās sadarbības un tūrisma departamentu un “Ukraine Internation Airline”
