Karpas un stores: vai zivis var dzīvot vienā dīķi? 0
Vai stores ar karpām var dzīvot vienā dīķī? Vai stores nebaidās duļķojuma? J. KĀRKLS DOBELES NOVADĀ
Universālos piemājas dīķos saimnieki nereti ielaiž jauktas zivis, jo vēlas, lai būtu pieejamas dažādu sugu zivis. Ja ūdenstilpē dzīvo stores un karpas, zivis jābaro ar “BioMar”, “Aller Aqua”, “Nutreco” vai citu ražotāju piedāvāto speciālo granulēto barību storēm. Karpu barība storēm nav īsti piemērota.
Zivju audzētavas “Tome” vadītājs Ivars Putviķis stāsta, ka, audzējot monokultūrā, karpām parasti dod lētāku barību, piemēram, graudus, taču tajos ir tikai 7–20% proteīna. Līdz ar to, lai izaudzētu zivi, jāizbaro aptuveni 2–3 reizes lielāks barības daudzums, nekā dodot mākslīgo barību. Turklāt, izbarojot vairāk barības, rodas vairāk zivju ekskrementu, kas bojā dīķī ūdens kvalitāti. Speciālajai zivju barībai izmantojamības koeficients aptuveni ir 1,3, tātad zivij vajag apēst tikai 1,3 kg, lai tā pieņemtos svarā līdz vienam kilogramam.
Audzēt vienā dīķī stores un karpas ir iespējams. Nedz stores (izņemot belugu, taču tā Latvijā nav pieejama), nedz karpas nav plēsoņas un neēd citas zivis, tāpēc viena otru neapdraud. Kopā var dzīvot dažāda vecuma zivis. Jāņem vērā arī tas, ka karpas rokas pa grunti un stipri saduļķo dīķa ūdeni, tāpēc jāpadomā par storu un karpu proporciju, jo storēm nepatīk ļoti saduļķots ūdens.
Ja vienā dīķi audzē stores un karpas, ieteicams visas zivis barot ar specializētu barību, kas der gan vienām, gan otrām. Taču karpas ir daudz veiklākas un pirmās tiks pie barības. Ja baros nelielās devās un mazā laukumā, stores var palikt neēdušas.
Skābekļa prasības abām sugām ir līdzvērtīgas. Vēlams, lai ziemā ūdenī būtu vismaz 3,5 mg/l skābekļa (labāk, protams, 5 mg/l un vairāk). Ja skābekļa koncentrācija ir mazāka, zivis var aiziet bojā. Savukārt vasarā skābekļa daudzumam ūdenī nevajadzētu būt zemākam par 5,5–6 mg/l.
Abas zivju sugas ir siltummīles, barību vislabāk uzņem un pieaug, ja ūdens temperatūra ir +20…+25 °C, bet tā nedrīkst pārsniegt +29…+30 °C.
Barot jāsāk pavasarī, kad ūdens temperatūra paceļas virs +9 °C. Temperatūrai paaugstinoties, barības apjomu palielina. Izbarojamo daudzumu atkarībā no ūdens temperatūras parasti norāda barības ražotājs. Rudenī, kad ūdens kļūst vēsāks, barības patēriņš jāsamazina un zivīm jāpārstāj dot ēst, kad tā nokrīt zem +8…+9 °C. Nedz karpas, nedz stores ziemā nebarojas.
