Karpas mīl siltumu – tām piemēroti seklāki dīķi 2
Vēlētos uzzināt, cik daudz karpu drīkst laist ap 0,2 ha lielā un līdz 3 m dziļā dīķī, lai zivis tur justos labi un nenosmaktu ziemā? JURIS TUKUMA NOVADĀ
Izraku nelielu dīķi. Cik lielā koncentrācijā var ielaist 0,5 kg smagas karpas, lai nebūtu pārapdzīvotības un dūņu garšas? AIVARS B.
“Šajā gadījumā ūdenstilpes parametri neatbilst karpu dīķim. Šīs zivis dzīvo līdz 1,8 m dziļos dīķos ar sekliem, zāļainiem, aizaugušiem līčiem, kur tās barojas. Trīs metrus dziļās ūdenstilpēs labāk jūtas foreles, vēži. Bet karpas tik “dziļā bedrē” jutīsies ļoti slikti – tik auksti kā akā, tās nepieaugs svarā, un tā būs tikai eksistences saglabāšana,” skaidro zemnieku saimniecības “Kalves” saimnieks Gundars Kalve.
Karpas uzturas siltākajās vietās, bet šeit jābūt dibena nogulumiem, jo zivju mute piemērota dūņu filtrēšanai. Karpa var ierakties dūņās dziļāk par 10 cm, bet dūņu slānis nav vēlams biezāks par 30 cm. Dūņu garša nav atkarīga no zivju blīvuma, bet gan dūņu slāņa biezuma, ūdenszāļu daudzuma (tās jūlijā, augustā sāk pūt, patērē skābekli un izdala ogļskābo gāzi). Zemnieku saimniecības “Ezernieki” zivkope Dzintra Tiltiņa stāsta, ka zivju dīķu vasarošana, kaļķošana noteikti jāveic ik pēc četriem gadiem, lai neveidotos pārāk liels dūņu slānis.
Karpas var nepiebarot, ja ir daudz ūdensaugu un bentosa nogulumu. Tad zivju blīvums var būt 300 gabalu uz pushektāra platību. Ja karpas vēlas intensīvi barot, ūdenstilpē var ielaist vairāk zivju (ap 400), nodrošinot arī ūdens caurteci, lai novērstu aļģu ziedēšanu. Pie divgadīgām, 200–250 g smagām karpām ūdenstilpē lietderīgi ielaist līdakas (karpām noteikti jābūt vecākām, jo plēsējas aug straujāk).
“Lai iegūtu taukas karpas un tās nebūtu novārdzinātas rudenī, savā saimniecībā zivis barojam ar kviešu graudiem. Gada beigās no 1 ha liela dīķa novācam 1–1,2 tonnas zivju. Karpu ēdināšanai der arī speciālā, veikalos nopērkamā spēkbarība, bet tā ir dārga. Uzskatu, ka saimniecībās, kur audzē pākšaugus, izdevīgāk zivis barot ar maltiem zirņiem vai pupām, jo tie satur daudz olbaltumvielu,” stāsta Gundars Kalve.
Filejas ieguvei parasti izmanto 0,8–1,5 kg smagas karpas, bet ap 2 kg svarā piemērotākas kūpināšanai.
