M. Antonevičs: – Varbūt var piedāvāt “dialogam” vienu tematu. Krievijas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu. “Mēs nesamierināsimies ar lienošo uzbrukumu krievu valodai, ko mēs redzam Baltijā,” solījis ministrijas pārstāvis Konstantīns Dolgovs. Kāda būtu jūsu atbilde Dolgova kungam? 17
– Mana pārliecība ir tāda, ka visas mūsu problēmas mēs varam atrisināt tikai paši, nevis kāds “onkulis” no Austrumiem un Rietumiem.
– Jūs varat izmantot savu līgumu ar partiju “Vienotā Krievija” un palūgt, lai “onkuļi” nejaucas mūsu lietās. Tāpat jau te visi satraukti par Krievijas draudiem.
– Mēs esam mēģinājuši rosināt iekšpolitiskas diskusijas Latvijā par šiem jautājumiem, taču parasti reakcija ir noraidoša. Viens piemērs – “Nepilsoņu kongress”. Var teikt, ka tas nepārstāv visus nepilsoņus. Taču tā ir platforma dialogam. Un nepilsoņu problēma eksistē, tas ir jāatzīst.
– Tiešām? Vai nepilsoņi Latvijā ir apspiesti? Žurnālists Igors Vatoļins ir teicis, ka “Nepilsoņu kongresa” aktīvisti nevis vēlas risināt kādas problēmas, bet tikai “cenšas radīt apdraudējuma gaisotni Latvijā”. Bet par nepilsoņiem viņš saka: “Nepilsoņa statuss sniedz virkni priekšrocību. Daļa nepilsoņu bez vīzām braukā gan uz rietumiem, gan uz Krieviju. Ja viņiem kāds mēģinās atņemt šo statusu, viņi šos cilvēkus vienkārši nomētās ar akmeņiem.” Vai tad tā nav patiesība?
– Es nesaku, ka viņi ir apspiesti. Tīri juridiski tā gan ir raksturojama kā diskriminācija, jo daļa no tiesībām viņiem liegta. Piemēram, atšķirībā no Igaunijas viņi nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Taču lielākā problēma ir tā, ka valstī ir kāda grupa, kas izdalās no kopējās sabiedrības, un tas ir risks. Ja mēs gribam saliedētu sabiedrību, tad nepilsoņi ir problēma, un tai vajag meklēt risinājumus. Līdz šim valsts nekad nav teikusi nepilsoņiem: “Jūs esat laipni gaidīti!” Es nesaku, ka visiem nepilsoņiem tagad ar varu jādod pilsonība, taču valstij ir jānāk pretī.
